Vairāku Latvijas pašvaldību nekustamā īpašuma apsaimniekošanas uzņēmumi apvienojušies Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā.
Vairāku Latvijas pašvaldību nekustamā īpašuma apsaimniekošanas uzņēmumi
apvienojušies Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā. Kas tā tāda, kādi ir apvienības mērķi un nolūki, par to – «Zemgales Ziņu» komentētāja Andreja Janava saruna ar asociācijas izpilddirektoru Kasparu Cauni.
Ko apvieno asociācija?
– Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija (LNPAA) ir sabiedriska organizācija, kas apvieno vienpadsmit Latvijas pilsētu pašvaldības uzņēmumu, kuri apsaimnieko pašvaldības īpašumu un kuri ieinteresēti kopīgu mērķu sasniegšanā namu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Dibināšanas kopsapulce notika 1999. gada 12. maijā Jelgavā, tad arī tika pieņemti asociācijas statūti. Uzņēmumu reģistrā tikām iekļauti 1999. gada 18. jūnijā.
Asociācija… Vai, to dibinot, paredzēti labi atalgoti amati, greznas reprezentācijas telpas?
– Nebūt ne. Asociāciju vada direktoru padome, savukārt tās darbu – asociācijas prezidents Ogres pašvaldības akciju sabiedrības «Mālkalne» valdes priekšsēdētājs Aivars Siliņš un viceprezidents Talsu Namu pārvaldes direktors Valdis Nemiers. Darbs tiek veikts vienīgi sabiedriskā kārtā un bez jebkāda atalgojuma un prezentācijas izdevumiem. Arī juridiskā adrese ir a/s «Mālkane» telpās Ogrē, Mālkalnes prospektā 3. Praktiskais darbs tiek veikts katru reizi citā rajonā, pilsētā, kur vienlaikus notiek arī uzņēmumu speciālistu tikšanās, pieredzes apmaiņa, semināri un kvalifikācijas celšana. Tikšanās notiek reizi vai divas mēnesī. Tās vienmēr ir maksimāli piesātinātas, lai īsākā laikā varētu iegūt pēc iespējas vairāk informācijas un zināšanu.
Kā radās doma par asociācijas izveidi?
– Asociācijas nepieciešamību noteica ikdienas darbs. Nav iespējams kvalitatīvi veikt mums uzliktos pienākumus, ja nav sakārtota likumdošana par namu apsaimniekošanu. Daudzi likumdošanas akti ir pretrunā viens otram. Pirms vēl nebija izveidota LNPAA (bet tajā apvienoti labākie speciālisti, kas var pamatot un aizstāvēt savu viedokli), likumdošanas akti tika pieņemti komunālo pakalpojumu sniedzēju interesēs, pilnīgi ignorējot namu apsaimniekotājus. Piemēram, var minēt Enerģētikas likumu, Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumus un citus. Dažādo komunālo pakalpojumu sniedzēji jau bija apvienojušies asociācijās, autoritatīvi izteica savu viedokli, tāpēc vairumā gadījumu likumdošanas akti tika pieņemti viņiem vēlamā virzienā.
Tomēr laikam vislielākais haoss valda likumdošanā, kas attiecas uz dzīvokļu privatizāciju. Privatizācija ir iesākta, tā turpinās, bet ar ko beigsies, neviens nezina. Laikam vienīgā Latvijas pašvaldība, kurā īsti izprot situācijas traģiskumu, ir Ventspilī…
Tomēr situācijā, kāda izveidojusies, neviens cits nav vainojams, kā tikai mēs paši. Līdz šim savā starpā nebijām mācējuši saskaņot viedokļus, lai dotos pie likumdevēja ar vienotu, pamatotu koncepciju. Tāpēc tagad jāstrādā daudz intensīvāk, lai iekavēto atgūtu. Piemēram, asociācijas biedri un arī es pats kādas piecas sešas reizes esam piedalījušies Saeimas komisijas sēdēs, apspriežot jauno Īres likumu. Šādā līmenī izteiktiem mūsu argumentiem ir lielāks svars un ietekme.
Dzīvokļu saimniecība neapšaubāmi ir viena no iedzīvotājiem visnepieciešamākajām, tomēr pašlaik arī – viena no nesakārtotākajām nozarēm valstī. Kā asociācija to domā novērst?
– Pirmkārt, kā jau sacīju, izstrādājam ierosinājumus likumdevējiem, lai sakārtotu likumdošanu un ietekmētu likumu pieņemšanu, tādējādi nodrošinot namu juridisko un praktisko apsaimniekošanu atbilstoši pastāvošajiem Latvijas Būvnormatīviem. Otrkārt… Visiem saprotams: lai ēkas ekspluatētu, nepieciešami līdzekļi. Pareiza un normāla ēkas ekspluatācija sīki izklāstīta Latvijas Būvnormatīvos, vienīgi tajos nav pateikts, kur visu normu ievērošanai ņemt līdzekļus. Pašlaik Latvijā īres maksas noteiktas bez jebkādiem aprēķiniem. Tās ir ekonomiski nepamatotas un daudzreiz zemākas, nekā būtu nepieciešams ēkas normālai ekspluatācijai. Visi citi iedzīvotāju veiktie maksājumi, vai tie būtu par kādu komunālo pakalpojumu, vai veikala preci, ir tik lieli, ka nosedz preces (pakalpojuma) vērtību un vēl dod pārdevējam peļņu. Tostarp ēkas līdzekļu trūkuma dēļ netiek pienācīgi uzturētas un faktiski strauji nolietojas.
Tātad atkal jautājums – kur ņemt naudu. Kādas iespējas saskatāt jūs?
– Viens no variantiem – pacelt īres maksas. Bet skaidrs, ka pašreiz iedzīvotāji nav spējīgi maksāt vairāk. Otrs variants (LNPAA viedoklis) ir šāds: jānosaka, ka visiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, «Latvenergo», «Latvijas gāze», u.c.), kas izmanto ēkas savas peļņas gūšanai, daļa no tās jāpārskaita ēkas uzturēšanai. Jo jāsaprot: ja nebūtu pašas ēkas, jebkuri komunālo pakalpojumu sniedzēji, it īpaši monopoluzņēmumi, negūtu arī peļņu. Visa pamatā ir ēka! Tagad būtībā izveidojusies situācija, ka pārdevējs tirgo savu preci svešā veikalā, uz svešas letes, par to nemaksājot ne santīma, bet pieprasot, lai lete būtu skaista un sakārtota. Tāpat nav normāli, ka iekasēt samaksu par iedzīvotājiem sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un prasīt simtprocentīgi samaksāt spiesti namu apsaimniekotāji.
Atkal jautājums par līdzekļiem…
– Var jau kritizēt namu apsaimniekotājus, ka pieļauti lieli iedzīvotāju parādi, ka netiek uz tiem operatīvi reaģēts. Bet, atvainojiet, tā ir tikai demagoģija. Parādi sakrājušies ilgākā periodā, un par to veidošanos valdībai un visām pašvaldībām sen bija zināms. Tomēr – kādas ir likumdošanā noteiktās iespējas cīnīties ar parādniekiem, cik aktīvs ir tiesu darbs? Vai bez tiesu lēmuma namu apsaimniekotājiem ir likumīgas tiesības kaut ko uzsākt? Un galu galā, vai tiešām pareizi būtu uz ielas izlikt 20 procentu Latvijas iedzīvotāju? Šajā jomā pilnīgi nevaram ņemt piemēru no Eiropas, jo iedzīvotāju maksātspēja tur un mūsu zemē nav salīdzināma un namu apsaimniekotājiem nav juridiskas sviras parādnieku iespaidošanai. Tādējādi arī izveidojas situācija, ka starpnieks – namu pārvaldnieks – namu apsaimniekotājs (objektīvu apstākļu dēļ) grimst parādos vai šo starpību sedz (nelikumīgi) no šim nolūkam neparedzētiem līdzekļiem – jau tā nepietiekamajām īres maksām. Faktiski monopoluzņēmumu peļņa tiek nodrošināta uz iedzīvotāju mājokļu nesakārtotības rēķina. Visu iepriekšminēto savulaik ir apstiprinājis Ministru kabinets, bet nu tas atkal ir aizmirsts. Neliels citāts no savulaik Ministru kabinetā akceptētās «Latvijas mājokļu politikas koncepcijas»: «Zemā īres maksa nespēj segt ēku uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamos izdevumus. Palielinoties trūcīgo ģimeņu skaitam, radušās grūtības īres maksas un citu ar mājokli saistīto maksājumu segšanā, kas arī savukārt izraisa nespēju pienācīgi uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo fondu».
Faktiski izveidota situācija, ka visi iedzīvotāju parādi tiek uzlikti tikai vienam uzņēmumam – namu apsaimniekotājam –, tādējādi ar likumu jau priekšlaicīgi paredzot šo uzņēmumu bankrotu.
Jūs minējāt Latvijas Būvnormatīvus. Kādā tehniskā stāvoklī šo normatīvu kontekstā atrodas nami Latvijā?
– Nevienam nav noslēpums, ka savulaik ēkas gan būvētas, gan ekspluatētas ļoti nekvalitatīvi. Pašreiz līdzekļi tiek izlietoti tikai pašiem neatliekamākajiem remontdarbiem. Lielas summas pašvaldībās tiek izlietotas siltummezglu izbūvei ēkās, it kā lai ekonomētu siltuma patēriņu. Bet vai iespējams ekonomēt siltumu, ja ēkas jau uzbūvētas nekvalitatīvi, izmantojot nekvalitatīvus materiālus un konstrukcijas? Vai nevajadzētu sākt ekonomiju ar jumtu un ēku sienu siltināšanu (izbūvējot mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotākus divslīpņu jumtus)? Bet daudz kur steidz izbūvēt siltummezglus pirms ēkas privatizācijas pabeigšanas. Steidz izlietot iedzīvotāju līdzekļus, neprasot viņu piekrišanu, bet tikai viņu naudu. Nezin vai kāds var pierādīt ekonomisko efektu, iebūvējot siltumnenoturīgā ēkā dārgu «kastīti ar spožām podziņām». Faktiski iedzīvotājiem tiek uzspiesta mūžīga atkarība no siltumapgādes monopoluzņēmuma.
Kā jūs domājat, vai, dzīvokļu privatizācijai noslēdzoties, jūsu nozare vēl pastāvēs? Vai asociācija neizrādīsies izveidota nevajadzīgi?
– Dzīve pierāda pretējo. Daudz varam mācīties no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Piemēram, Tartu ir tikai nedaudz (mazāk par 10) reāli strādājošu apsaimniekošanas sabiedrību. Arī pie mums netrūkst piemēru: četru dzīvokļu ēkā īpašnieki savā starpā nevar vienoties par ēkas apsaimniekošanu un nevēlas atteikties no līdzšinējā ēkas apsaimniekotāja – pašvaldības uzņēmuma – pakalpojumiem. Privatizācijas procesam beidzoties, tikai dažos procentos ēku izveidosies apsaimniekošanas sabiedrības, bet jāuztur kārtībā būs visi nami, jo vairāk tāpēc, ka tajos būs samērā liels skaits pašvaldības dzīvokļu – pašvaldības īpašums. Mēs asociācijā aicinām iesaistīties jebkuru juridisku personu, kas nodarbojas ar namu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Vai esat gatavi asociācijā uzklausīt arī citādi domājošos? Varbūt esat ar mieru konsultēt arī namīpašumu kooperatīvo apsaimniekošanas sabiedrību pārstāvjus?
– Latvijā ļoti maz ir māju, kuras tiek cik necik sekmīgi apsaimniekotas pēc atdalīšanās no tā sauktajām namu pārvaldēm… Līdz šim gan neviens nav mūsu padomus prasījis, tomēr – kādēļ gan ne, konsultācijas neliegsim!
