Jelgavas dzīvojamo māju privatizācijas komisijai pilsētā privatizācijas lietas kārtojamas pavisam 571 namam, kur izvietoti 15175 dzīvokļi.
Jelgavas dzīvojamo māju privatizācijas komisijai pilsētā privatizācijas lietas kārtojamas pavisam 571 namam, kur izvietoti 15175 dzīvokļi. Savukārt Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija veic privatizāciju tā dēvētajās valsts mājās, kas nav pašvaldības valdījumā. Tās ir «Latvijas dzelzceļa», «Latvenergo», privatizējamo valsts akciju sabiedrību un citu valsts uzņēmumu mājas, kam vajadzētu pāriet pilsētas bilancē. Tādas Jelgavā ir aptuveni 70. Par privatizācijas norisēm pilsētā komisijas skatījumā «Zemgales Ziņām» pastāstīja tās priekšsēdētājs Aigars Ozols, kā arī Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vecākais speciālists, Jelgavas un rajona kurators privatizācijas jomā Romualds Pučeta. Viņi atbildēja arī uz redakcijā saņemtiem, ar privatizāciju saistītiem jautājumiem.
Saskaņā ar plānoto šogad Jelgavā privatizācijai nododama 171 māja. Reāli līdz šā mēneša beigām pilna privatizācija uzsākta 41 namam. Zemes piesaistes projekti un inventarizācijas lietas pasūtītas 106 mājām. Paātrinātā kārtībā Jelgavā privatizēts 2060 dzīvokļu. Pilnībā privatizētas astoņas viendzīvokļa mājas. Šāgada plānos fiksētais un privatizācijas kopapjoms laikā līdz sertifikātu izmantošanas termiņa beigām (1999. gada 31. jūlijam) liecina, ka grafiks ir ļoti saspringts. Pat, ņemot vērā komplicēto un laikietilpīgo mājas pirmsprivatizācijas dokumentācijas sagatavošanas procedūru, tas nav izpildāms, jo trīs gada pēdējos mēnešos paveikt trīs reizes vairāk nekā trīs gada pirmajos ceturkšņos vai arī katru mēnesi privatizēt gandrīz 20 māju šķiet utopiski. Tāpēc, kā uzsver komisijas pārstāvji, lai sertifikātu izmantošanas beigu posmā nerastos sastrēgums, iedzīvotājiem vajadzētu izmantot iespēju privatizēt savu mītni paātrinātā kārtībā. Protams, privatizācija īrniekiem nav spiesta lieta un paziņojuma saņemšana nenozīmē, ka jārīkojas nekavējoties. Vajag izsvērt tālāko rīcību. Taču tā vai citādi valstī nav cita ceļa kā dzīvojamo māju privatizācija, lai uzlabotu namu tālāku apsaimniekošanu, jo pašvaldībām šis process kļūst aizvien dārgāks un smagāks. Vietējās varas pārziņā, pēc R. Pučetas domām, kā sociālās mājas ar pazeminātu īres un komunālo pakalpojumu maksu un atbilstošām labiekārtojuma normām varētu palikt 20 – 40 procentu līdzšinējā dzīvojamā fonda. Pārējo namu uzturēšanai uzkrājumus veidos paši to iedzīvotāji. R. Pučeta iezīmēja arī tālākas nākotnes ainas, kad konkrētās mājas pārvaldīšanas sabiedrība, ieķīlājot māju, bankā varēs saņemt ilgtermiņa kredītu ar zemiem procentiem nama komunikāciju sakārtošanai, siltināšanai vai tamlīdzīgiem mērķiem. Ņemot vērā reālo kā pašu namu, tā vairuma to apdzīvotāju stāvokli, šāda situācija vismaz pagaidām līdzinās tikpat lielai utopijai kā iekļaušanās sākotnēji izstrādātajos privatizācijas procesa grafikos. Tas gan ir nevis privatizācijā iesaistīto amatpersonu, bet vienkāršu vērotāju viedoklis.
Ja īrnieks nav interesējies par dzīvokļa privatizēšanu, viņš tajā paliek kā īrnieks un maksājumus turpina kārtot nama pārvaldīšanas sabiedrībai atbilstoši tās izvirzītajām prasībām. Par komunālo maksājumu parādniekiem, kam saskaņā ar likumdošanu nenokārtotu saistību dēļ dzīvokli privatizēt nav iespējams, vēl šogad lemšot Saeima. Acīmredzot arī parādniekiem būs iespējams privatizēt dzīvokli. Fiksējot īpašumu Zemesgrāmatā, tās aktā būs iekļauts apgrūtinājums konkrēto parādu apmērā. Mājas apsaimniekotājs līdztekus varētu noteikt termiņu, kurā saistības dzēšamas. Ja tas nenotiek, īpašums tiek atņemts, lai segtu parādu. Tiek lēsts, ka šī varētu būt pieņemama izeja, kā mazināt ļaunprātīgo komunālo maksājumu parādnieku īpatsvaru.
Savukārt tiem, kas ir neizpratnē par to, kāpēc daļa dzīvokļu izsolēs tiek piedāvāti par sertifikātiem, bet daļa par latiem, privatizācijas speciālisti paskaidro, ka komisija izsoles kārtībā par sertifikātiem piedāvā privatizēt neizīrētu dzīvokli, kas atrodas privatizācijai nodotā mājā. Pagaidām tādā veidā izsolīti divi dzīvokļi. Nākamnedēļ gaidāma nākamo trīs dzīvokļu izsole par sertifikātiem. Priekšroka neizīrēto dzīvokļu privatizācijā tiek dota tiem, kas mīt dzīvošanai nepiemērotās telpās, komunālā dzīvoklī vai denacionalizētā mājā, kam ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, kas ilgāk nekā 40 gadu īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām, kā arī tiem, kas saskaņā ar tiesas spriedumu izliekami no īrētajām telpām, ierādot citu dzīvojamo platību. Tikai pēc tam seko pārējie interesenti.
«Ziņas» arī turpmāk centīsies pievērsties privatizācijas niansēm, tāpēc redakcija labprāt uzklausīs jautājumus, lai ar privatizācijas komisijas starpniecību līdzētu iedzīvotājiem rast uz tiem atbildes.
