Lai sekmētu Jelgavā aktuālās dzīvokļu problēmas risinājumu, pilsētas Dome iegādājusies ēku Pasta ielā, ko izmantos kā sociālo īres namu.
Lai sekmētu Jelgavā aktuālās dzīvokļu problēmas risinājumu, pilsētas Dome iegādājusies ēku Pasta ielā, ko izmantos kā sociālo īres namu.
«Ziņas» jau rakstīja, ka iepriekšējā Domes sēdē deputāti Pasta ielas 44. mājas remontdarbiem iedalīja 70 tūkstošus latu. Jelgavas Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks informē, ka ēkas sakārtošanas laikā pašvaldības Sociālo lietu pārvaldei jāizstrādā nosacījumi, kādus iedzīvotājus šajā sociālajā īres namā varētu izmitināt, lai tādējādi samazinātu dzīvokļu rindu.
Domes Īpašuma konversijas pārvaldes informācija liecina, ka Jelgavas pašvaldībā ir četras dzīvokļa apstākļu uzlabošanas grupas. Pie pirmās, ārpus kārtas grupas, kā informē Konversijas sektora vecākā inspektore Rasma Ostrovska, pieder bāreņi, iedzīvotāji no mājām, kas ir avārijas stāvoklī, repatrianti, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie, denacionalizēto māju īrnieki. Pašlaik šajā grupā dzīvokļus gaida 49 personas. Šajā grupā, tāpat kā pārējās, uzskaites rindā iedzīvotājus uzņem, ja viņu apstākļi atbilst pastāvošajiem normatīviem.
Sociāli neaizsargāto un maznodrošināto personu grupā (vientuļie pensionāri, vientuļie invalīdi, daudzbērnu ģimenes, represētās personas, ģimenes, kas audzina bērnu invalīdu) dzīvokļus gaida 16 ģimeņu.
Jelgavas pamatiedzīvotāju uzskaites grupa izveidota ar pašvaldības 1998. gada septembra lēmumu, un tajā uzņemtas personas, kas 20 gadu un ilgāk Jelgavā nodzīvojušas dzīvoklī bez ērtībām. Šajā uzskaitē pašlaik vēl ir sešas ģimenes. Jelgavā atšķirībā no citām pašvaldībām saglabāta arī vispārējā uzskaites grupa, kurā uzņemti dzīvokļu gribētāji vēl līdz dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanai valstī. Pēdējos gados šī grupa vairs netiek papildināta, un tajā dzīvokļus vēlas saņemt 29 personas. Tā kā pašvaldībai tikpat kā nav dzīvokļu bez parādiem, ko piedāvāt, šī problēma pilsētā ir visai sāpīga, atzīst R.Ostrovska.
Mājas iegādei pašvaldība izlietojusi 80 tūkstošus latu. Saistībā ar izskanējušo informāciju, ka savulaik šo Pasta ielas māju Latvijas Dzelzceļš Domei piedāvājis vispār bez maksas, izpilddirektors Gunārs Kurlovičs norāda, ka tas bijis vēl pirms 1996. gada un viņam nav informācijas, kāpēc darījums nav noticis. Savukārt pirms tam ēkas īpašnieks māju pašvaldībai piedāvājis par 38 tūkstošiem latu, taču bez pirmā stāva. To viņš plānojis veidot kā biroju un komercobjektu stāvu.
V.Ļevčenoks stāsta, ka pirms ēkas iegādes pašvaldība, izsverot rīcības variantus, apmeklējusi arī nepabeigtās būves pilsētā, taču šis ceļš būtu pārāk dārgs un prasītu vairākkārt lielākus ieguldījumus – 500 līdz 600 tūkstošus latu. Tāpēc Dome nolēmusi iegādāties ēku Pasta ielā.
