Sērijveida dzīvokli Jelgavā patlaban var dabūt par 190 latiem kvadrātmetrā. Tas ir piecreiz lētāk nekā «treknajos gados», taču aptuveni tikpat, cik pirms gada. Nekustamo īpašumu tirgus eksperti saka – labāka situācija ir Ozolniekos, kur dzīvokļus tirgo pat par 300 latiem kvadrātmetrā un kur gada pirmajos piecos mēnešos darījumu bijis teju tikpat, cik Jelgavā. Lai gan sludinājumos par dzīvokļiem dažkārt tiek prasītas gluži vai astronomiskas summas, nozares speciālisti vērtē, ka tās ir tikai pārdevēju vēlmes – tirgoties par zemāku cenu var diezgan rezultatīvi, tomēr daudzi īpašnieki ir gatavi nogaidīt labākus laikus.
«Tie, kas līdz šim šaubījās, dabūs maksāt par 20 – 30 procentiem dārgāk,» par dzīvokļu pārdošanas veiksmēm saka pirms pāris gadiem uzceltā Raiņa ielas piecstāvu nama attīstītāja pārstāvis Ainārs Tračums. Viņš atklāj, ka līdz šim patukšajā ēkā maijā vien izdevies pārdot astoņus dzīvokļus, tādējādi trešdaļa mājas patlaban ir apdzīvota. Tik lielu interesi viņš skaidro ar «nolaisto» cenu – dzīvokli varēja nopirkt par 500 – 550 eiro kvadrātmetrā. «Jautājums ir tikai par cenu,» viņš skaidro, ka interese par mitekļiem ir liela, bet cilvēki nevēlas maksāt. Tomēr Raiņa ielā dzīvokļu par tik zemu cenu vairs nebūšot, jo jau tā tie pārdoti zem pašizmaksas, piedzīvojot ievērojamus zaudējumus.Par katru cenu vairs nepārdod«Atdzīvojas? Diez vai. Drīzāk stāv uz vietas. Darījumu skaits mēnesī līdzīgs,» saka nekustamo īpašumu firmas «Latio» īpašumu tirdzniecības speciālists un SIA «Metrum» jurists Viktors Svirkovskis. Viņš arī šaubās, vai Raiņa ielas jaunajā namā kāds dzīvoklis pēdējos mēnešos pārdots, jo vismaz publiskajās datu bāzēs tādi darījumi neparādās.V.Svirkovskis apgalvo, ka patlaban «atkrituši tādi klienti, kas bija gatavi par katru cenu pārdot». Tajā pašā laikā viņš novērojis, ka kaulēties aizvien var. Piedāvājumos (sludinājumu serveros ss.lv, reklama.lv u.c.) pārsvarā esot «vēlmes» ar lielu cenas amplitūdu. «Ir, protams, arī reāli, tirgus cenai atbilstoši piedāvājumi,» vērtē V.Svirkovskis. Pārdevējiem patīkot skaidra nauda, un darījumi lielākoties tā arī notiekot. «Taču ir arī darījumi ar kredītiem, ko bankas dod, ja ar ienākumiem viss kārtībā un tīra kredītvēsture,» speciālists skaidro, ka bankas vērtē arī darbavietas stabilitāti. Turklāt vismaz desmit procentu no pārdošanas cenas jābūt pircēja paša ieguldījumam. Vidējā sērijveida dzīvokļa cena pašlaik ir 190 latu kvadrātmetrā, liecina «Latio» apkopotā statistika. Maijā gan bijuši arī atsevišķi darījumi par 300 latiem kvadrātmetrā. Piemēram, Atmodas ielas 86. namā kāda divstāvu dzīvokļa saimnieks par savu mitekli prasa 625 latus kvadrātmetrā. «Interese ir, bet kārtīgs pircējs vēl nav zvanījis,» viņš saka. Renovētajā sešstāvu mājā brīvi palikuši tikai pāris dzīvokļu, un gan Atmodas ielas, gan Raiņa ielas no jaunceltajā namā saka – pircējus var pievilināt arī ar faktu, ka māja būvēta vai atjaunota pirms vairākiem gadiem un ka tās nesabojātās konstrukcijas liecina – darbi veikti kvalitatīvi.«Kad es atnācu strādāt 2005. gada martā, kvadrātmetrs maksāja ap 260 latu. 2007. gadā cena sasniedza pat 1100 latu,» atceras V.Svirkovskis. Viņaprāt, zemākais punkts sasniegts pērn janvārī. «Un tur mēs joprojām atrodamies ar atsevišķiem retiem, spilgtiem, individuāliem momentiem katru mēnesi,» secina mākleris.Sadārdzinājums nav gaidāmsUz jautājumu, vai tuvākajā laikā gaidāms dzīvokļu cenu kāpums, V.Svirkovskis atbild – līdzšinējās tendences par to neliecina. «Jau kopš 2010. gada sākuma tirgus stagnē,» viņš teic, ka cenu kāpums novērojams tikai Rīgas vēsturiskajā centrā un Jūrmalā. Tur to nosaka ārzemnieku lielā interese. Jelgavā pieprasītākie ir kvalitatīvi vienistabas un divistabu dzīvokļi ne paneļu mājās pilsētas centrā. Mikrorajonos darījumu skaits ir līdzīgs, savukārt nepopulāri dzīvokļi ir paneļu mājās un depo rajonā. Grūti esot pārdot arī pilnībā neremontētus dzīvokļus. Arī A.Tračums no Raiņa ielas nama saka – veco daudzdzīvokļu māju īpašumu cenas aizvien ir neadekvāti augstas. «Vecajos projektos dzīvokļiem vajadzētu būt vismaz uz pusi lētākiem nekā jaunajos,» vērtē A.Tračums. Tā kā celtniecības materiāli lētāki nav kļuvuši, turklāt jelgavnieki esot ar mieru labāk pirkt «dzīvokļus ar prusakiem vecajās ēkās», atmesta arī doma centrā celt vēl kādu dzīvojamo ēku. «Tuvākajos septiņos gados neko nebūvēsim,» saka Raiņa ielas nama dzīvokļu tirgotājs. Grib dzīvot OzolniekosRunājot par darījumiem novados, V.Svirkovskis īpaši izceļ Ozolniekus. «Tur situācija ir labāka nekā Jelgavā,» viņš rēķina, ka kvadrātmetra cena Ozolniekos ir virs 300 latiem. Kopš gada sākuma pārdoti jau deviņi dzīvokļi. Īpaši viņš izceļ māju Skolas ielā 3, kur darījumi notiek par 310 – 350 latiem kvadrātmetrā. Turpretī «Iecavkrastos» šogad publiski darījumi nav notikuši. Pavisam kluss dzīvokļu tirgus ir Jelgavas novadā. Tur vairāk izplatīta privātmāju pārdošana. Savrupmāju novadā var iegādāties par cenu, kas nepārsniedz 40 tūkstošus latu.
