Pieprasījums pēc medus pārsniedz piedāvājumu, bitenieki – izvēršas.
Medulāju sētā bites san jau vismaz astoņdesmit gadu. Vairāk nekā sešus gadu desmitus tās bija Zigmāra Briģa vecmāmiņas Ilgas pārziņā. Kolhozu laikos viņa Zaļeniekos bija galvenā biškope. Saimniecei pašai rit jau 88. mūža gads, bet pirms trim gadiem bitenieka arodu viņa nodevusi mazdēlam. Zigmārs pie vecmāmiņas arī uzaudzis, būdams puika, gājis viņai līdz uz dravu, interesējies par visu, un jau trīs gadu vecumā biškopības teoriju varēja nostāstīt kā pasaku. Ilgas kundze smejas, ka veselība viņai turas ne tik daudz apēstā medus dēļ, cik tas ir bišu dzēlienu nopelns. «Medus man īpaši negaršo, bet dzēlienus esmu daudz dabūjusi, bet tajā pat laikā mums, mājiniekiem, tās tik traki nedzeļ, jo esam piesūkušies ar dūmu un propolisa smaržu. Mēs arī mazgājamies tikai ar dabīgām ziepēm, kas ir bez aromāta. Vieglas smaržas bites vēl pacieš, bet ne jau tās smalkās franču,» secinājusi izcilā biškope. Ar 300 pietiksPēdējos trīs gadus galvenais biškopis Medulājos ir Zigmārs. Šogad saimniecībā piedzīvojis pamatīgu uzrāvienu – bišu saimju skaitu viņš teju trīskāršojis. «Man ir 215 stropu un 150 saimju. Paldies Biškopības biedrības konsultantei Santai Biļinskai, kas mani iedrošināja un pārliecināja tādam solim. Arī brauciens pie biškopjiem uz Poliju kārtējo reizi pierādīja, ka bišu vajag daudz vairāk, nekā man bija. Nākamo pāris gadu laikā saimju skaitu ceru vēl dubultot, un ar trijiem simtiem gan laikam pietiks,» spriež Zigmārs. Bišu stropi bāzējas vietās, kur kaut kas zied. Zemju īpašnieki ir pretimnākoši un labprāt bitītēm ļauj pasaimniekot savās pļavās un druvās. Zigmārs bites regulāri pārvadā. Piemēram, liepu ziedēšanas laikā kukainīši strādā Abgunstē, augustā, kad zied virši, stropi ceļo uz Ķemeru nacionālā parka purviem. Citā laikā medus tiek ievākts tepat – ap Zaļeniekiem. Lai tos nepostītu, stropiem klāt vagoniņā dzīvo kāds cilvēks. «Stropus aizvedu, kad sāk ziedēt, un mājās vedu, kad beidz ziedēt, – ko bitītes paspēj pa to laiku ievākt, tas arī ir. Manas bites ir pietiekami čaklas – viena saime ievāc vidēji ap 60 kilogramiem medus. Citreiz mazāk, piemēram, pagājušajā gadā, kad augustā nedēļu no vietas lija, saime viršos nespēja ievākt vairāk par 17 kilogramiem,» stāsta saimnieks.Lai gan bites pārziemojušas labi, tomēr arī šis gads vēsās un lietainās vasaras dēļ nedod cerības uz izcilu ražu. Tīrs liepziedu medusŠis gads varētu būt viens no retajiem, kad biteniekiem izdosies ievākt tīru liepziedu medu. Citus gadus tas nesanāk, jo liepas zied vienā laikā ar vasaras rapsi, bet šogad rapsis jau beidz ziedēt, bet liepas tikai sāk. Savdabīgs tumšas krāsas medus ir no lapu izsvīduma, tas tiek iegūts no saldās masas, ko izdala koku lapas – šis medus garšo savdabīgi – tā, ka kaklā cērt. Šogad Zigmārs iecerējis dažus stropus aizvest arī uz vietām, kur ienākas meža avenes. Zemgalē, kur lielas platības aizņem graudaugu un rapšu lauki, kas intensīvi tiek smidzināti, biteniekiem jābūt īpaši uzmanīgiem. Zigmārs gan atzīst, ka viņu saimēm zemnieki pāri nedarot un ar visiem varot labi sadzīvot. «Nav tā, ka lauku miglošanas dēļ saimes ietu bojā, tomēr bites to jūt un nemedo ar ķimikālijām apstrādātajos laukos. Pēc smidzināšanas pirmās bites iet bojā, bet citas, to sajūtot, nemaz vairs tur nelido. Bitēm vispār rapsis ne īpaši patīk – ja tajā laikā zied kaut kas cits – tās izvēlas citu medus ieguves vietu. Arī zemnieki ir nobijušies un informē biškopjus par miglošanas laikiem, jo, ja saimes iet bojā apsmidzinātu lauku dēļ, zemnieks no subsīdijām var zaudēt 20 procentu,» skaidro Zigmārs.Ar dakteres aciZigmāra dzīvesbiedre Solveiga biškopībā piedalās epizodiski. Viņa pēc profesijas ir ārste, tāpēc viņu vairāk interesē, kādus brīnumus medus spēj paveikt ar cilvēka veselību un skaistumu. «Kā daktere es vairāk piekrītu tradicionālajai medicīnai un uzskatu, ka medus ir efektīvs imunitātes stiprinātājs un profilakses līdzeklis, ja cilvēkam nav sarežģītu saslimšanu. Ja ir nopietna slimība, piemēram, vēzis, un cilvēks to mēģina ārstēt ar medu un bišu produktiem, es to neatbalstu. Taču to, ka bitenieki dzīvo ilgi, bet ārsti maz, dzīve pierādījusi,» viņa smejas. Solveiga medu regulāri lieto savā pirtiņā, ādu lutinot ar paštaisītām maskām un skrubjiem, piemēram, lielisks sanākot medus, citrona un rupjās sāls skrubis ķermenim. Runājot par veselīgāko medu, Zigmārs piebilst, ka vislabāk ir jaukt kopā un lietot vairāku veidu, jo katrā ir kāds labums, kā nav citā. Solveiga atzīst – sākumā viņai šķitis dīvaini, ka sētā jāsadzīvo kopā ar bitēm. Jaunā saimniece pagalmā stropu vietā labāk redzētu puķu dobes un atpūtas zonu, bet bites pārvietotu nedaudz tālāk no mājas, taču pret dažiem stropiem Solveigai tomēr nekas pretī neesot. Vienīgi, kad medu izņem no stropiem, tad gan sētā labāk nerādīties, jo bites kļūst īpaši niknas. Kašķīgās un mierīgāsAttīstot savu saimniecību, Zigmārs šogad iegādājies jaunus stropus, ko Medulājos jau iemēģina pirmās bišu saimes. Tās ir Somijā ražotas putuplasta bišu mājas. Mājiņas ir vieglas, ērti transformējamas, kopjamas un izturīgas. Pamazām tiek izkoptas arī bišu saimes. To pavairošanai saimnieks iegādājies vairāku šķirņu bišu mātes. Bišu mūžs vasarā ir vidēji trīs četras nedēļas, bet viena māte dienā var izdēt līdz pat diviem tūkstošiem oliņu. «Bites ir kašķīgi kukaiņi un svešās savā saimē neatzīst. Braucu ķert arī spietojošās bites, apmainu tām mātes, tā rodas jaunas saimes. Kā svešās bites samierināt, neizmantojot ķīmiskus preparātus, man iemācīja poļu kolēģis. Dažu šķirņu bites ir mierīgākas pat par govīm – mierīgi tup uz rāmjiem un nedzeļ. Pie tām var mēģināt iet klāt pat bez maskas. Latvijas «mežonītes» ir kašķīgākas,» vērtē biškopis. Zigmārs pārliecināts, ka apķērīgs bitenieks var izdzīvot un arī labi dzīvot, jo medus ir tas produkts, ko Latvijas iedzīvotāji izvēlas pirkt kā vietējo preci un parasti naudu nežēlo. «Pagaidām man nav problēmu medu realizēt. Tieši pretēji – nespēju pieražot tik, cik ir pieprasīts. Vecmāmiņa jau uztraucas par manis lolotajām 300 saimēm, jo mežu un lauku Zemgalē ir tik, cik ir, bet kaut kā jādzīvo – vismaz tā, lai var maizi ar medu ēst,» smejas bitenieks. Medulājos šogad lieli svētki svinami – jūlija beigās Zigmārs plāno pabeigt bišu mājas būvniecību. Klētī tā būs vieta, kur medu sviest, to fasēt, vākot, šūnot un glabāt. Līdz šim ar bitēm saistītās lietas risinājās dzīvojamajā mājā.
