Brīvdienās ziemeļu kaimiņi igauņi balsoja par sava jaunā parlamenta – Rīgikogu – 101 deputātu. Ja atceramies, gluži kā pie mums, arī Igaunijā daža laba partija nenoturējās un ar gana populistiskiem priekšlikumiem mēģināja sazvejot balsis.
Brīvdienās ziemeļu kaimiņi igauņi balsoja par sava jaunā parlamenta – Rīgikogu – 101 deputātu. Ja atceramies, gluži kā pie mums, arī Igaunijā daža laba partija nenoturējās un ar gana populistiskiem priekšlikumiem mēģināja sazvejot balsis. Runa par pašreizējā premjerministra Andrusa Ansipa Reformu partijas jauno likumprojektu, kas attiecas arī uz Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem veltīto monumentu, tā saukto Bronzas kareivi, kas no pašreizējās atrašanās vietas Tallinā būtu jāpārvieto. To gan neatbalstīja Rietumos dzimušais un augušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Neizsludinot šo likumu, prezidents uzsvēra, ka tas neatbilst Igaunijas konstitūcijai un drīzāk vērtējams kā priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa. Populismā no Ansipa neatpalika arī sīvākais konkurents Centra partijas līderis un ekonomikas ministrs Edgars Savisārs. Viņa “trumpis” bija sasolīt nereāli lielas algas un pensijas. Jāteic, populistiskie gājieni līdzēja – pa abiem viņi savākuši teju pusi no deputātu vietām.
Lai nu šoreiz paliek jaunās koalīcijas un valdības veidošana. Gan jau igauņi ar to paši kaut kā tiks galā. Ir kāda cita lieta, kurā viņi sevi pierādījuši. Igaunijā pirmo reizi pasaules praksē tika realizēta elektroniskā nobalsošana internetā. To izmantoja vairāk nekā 30 tūkstoši pilsoņu, paaugstinot novēlējušo kopskaitu līdz 61 procentam. Galvenais – pirms gadiem apstiprinot valsts informācijas tehnoloģiju attīstības programmu, tika pieņemts lēmums veidot integrētu sistēmu. Praksē tas nozīmē, ka iedzīvotāju identifikācijas kartes integrētas ar elektroniskā paraksta iespējām, kas ir obligāts priekšnoteikums, lai balsošanai izmantotu internetu. Daudziem jaunās tehnoloģijas kļuvušas par ērtu ikdienu. Protams, arī mēs varam palielīties ar elektroniskā paraksta ieviešanu. Ja vien tā nebūtu veidota kā atsevišķa sistēma bez iespējām iekļauties tālākajā tehnoloģiju piedāvātajā attīstībā. Tā teikt, esam aizgājuši ievērojami dārgāku un neefektīvu ceļu. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, uz karstām pēdām “Ziņu” sazvanīts, varēja vien nopūsties un teikt, ka par situāciju informēs Latvijas amatpersonas. Cerams, tas nav saistīts ar iespēju ļaut kādam iedzīvoties uz pārējo rēķina. Tā ka vien kārtējo reizi jāsecina, ka anekdošu stāstīšanā par igauņiem esam gana knaši, bet ar līdzi tikšanu citās jomās ir tā, kā ir.
