Ar izstādi «Ebreju kultūras mantojums – Jelgavas sinagogas», kurā apskatāmas agrākās Jelgavas fotogrāfijas, veco karšu fragmenti un arhitektu skices, mūsu pilsētā sākusies Ebreju kultūras nedēļa.
Izstādi Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja zālē sagatavojis Rīgas Ebreju kopienas muzeja «Ebreji Latvijā» kolektīvs. Tā direktors Iļja Ļenskis, kura vecvecāki – Rīgas ebreji – 1941. gadā bēga no nacistu iebrukuma, atklāšanas pasākumā sniedza ieskatu Jelgavas tautiešu vēsturē. Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Valsts vēstures arhīva fondiem, Baltijas Centrālās bibliotēkas fondiem, Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma, Menahema Barkahana un Vladimira Ļihodedova privātkolekcijām. I.Ļenskis, meklējot informāciju par ebrejiem Latvijā, uzdūries apjomīgiem baltvācu muižniecības arhīviem Vācijā, kur plaši, tajā skaitā ar fotomateriāliem, dokumentēta gan Kurzemes hercogiste, gan Jelgava. Vēsturnieks Andris Tomašūns «Ziņām» atzina, ka šie arhīvi, iespējams, ir īsta bagātība un varot atklāt daudz vairāk par Jelgavas pagātni, taču viņš izteica nožēlu par pieticīgo finansējumu Vēstures un mākslas muzejam, kas nespēj iegādāties šo daudzo vēstures liecību kopijas. Izpētes gaitā I.Ļenskis uzgājis netiešas norādes, ka ebreju kopiena Jelgavā, iespējams, veidojusies ap 1710. gadu. No 17. gadsimta beigām, kad ebrejiem tika atļauts dzīvot Jelgavā, tie kļuva par neatņemamu pilsētas daudznacionālās vides daļu. Ebreju kultūras nedēļa Jelgavā noslēgsies svētdien, kad pulksten 14 Jelgavas Amatu skolas aktu zālē notiks koncerts, kas veltīts svētkiem «Hanuka». Nedēļas laikā paredzēti vairāki pasākumi, kuros varēs iepazīties ar ebreju kultūru, tradīcijām un vēsturi.
