«2010. gada sākuma optimizācija vairāk skāra administratīvos izdevumus. Piemēram, tika likvidēta grāmatvedība un personāldaļa. Arī atalgojuma samazinājums par aptuveni 25 procentiem galvenokārt attiecās uz administrāciju. Aprūpes personālu neaiztika, un arī aprūpes kvalitāte nesamazinājās,» valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» «Jelgavas» filiāles vadītājs Gaismonis Žilinskis oponē publiskajā telpā izskanējušām bažām par it kā nepietiekamu aprūpes kvalitāti valsts sociālās aprūpes centros.
Tās aktualizējās pēc tam, kad no sociālās aprūpes centra «Kalkūni» slimnīcā smagā stāvoklī tika nogādāts kāds novārdzis jaunietis. Analizējot situāciju, Labklājības ministrija atzina, ka viena no lielākajām problēmām esot personāla mainība, īpaši sociālo aprūpētāju un aprūpētāju vidū, kā arī viņu zemais atalgojums. G.Žilinskis savā vadītajā iestādē par kadriem gan nesūdzas, kaut gan viņu atalgojums ir niecīgs. Nestrādā algas dēļ «Aprūpētājiem jau gadiem ilgi atalgojums tikai nedaudz pārsniedz minimālo, tāpēc viņu algas optimizācijā netika samazinātas. Arī sociālo aprūpētāju atalgojumu, kas ir aptuveni 240 latu plus neliela piemaksa par strādāšanu šajā vidē, neaiztika un viņu štata vietas nesamazināja,» stāsta filiāles, kas līdz 2010. gadam bija specializētais valsts sociālās aprūpes centrs «Jelgava», vadītājs. Viņš piebilst, ka kadru mainība iestādē ir minimāla. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļā strādā vairāk nekā 70 darbinieku – aprūpētāju jeb sanitāru, sociālo aprūpētāju, mediķu, kā arī mākslas un mūzikas pulciņu vadītāju. Kā atzīst nodaļas vadītāja Inta Soldatova, viņiem tas lielākoties ir sirds darbs. Tie, kas atnākot algas dēļ, ilgi neturoties, jo jāstrādā psiholoģiski smagos apstākļos. Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» Jelgavas filiālē mīt klienti no 18 gadu vecuma ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Centra misija ir nodrošināt viņiem mājokli un sociālo aprūpi, lai apmierinātu šo cilvēku pamatvajadzības. Darba gan sociālajiem aprūpētājiem netrūkst. «Īpaši daudz laika paņem dokumentācijas kārtošana, kā dēļ, iespējams, dažkārt pietrūkst uzmanības pašam klientam. Dokumenti, protams, ir svarīgi, bet varbūt varētu šo procedūru vienkāršot,» min G.Žilinskis.Lai klienti justos kā mājāsFiliālē «Jelgava», kas pēc reorganizācijas ir viena no sešām valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» iestādēm, mājvietu raduši 257 cilvēki ar psihiskām saslimšanām. I.Soldatova min, ka pēdējos gados parādījusies tendence uzņemt aizvien jaunākus klientus. Viņi centru var pamest, uzrakstot iesniegumu, ka vēlas uzturēties citā iestādē, vai ja šādu vēlēšanos izteikuši tuvinieki. Taču tas gadoties ļoti reti. Iestādes darbinieki rūpējas, lai klienti arī justos kā mājās. Sociālās aprūpes centra filiālē svin dzimšanas dienas, nodarbojas ar sportu, spēlē teātri, dodas ekskursijās un uz dažādiem pasākumiem. Notiek rokdarbu, mūzikas terapijas, galda kultūras iemaņu apgūšanas, smalkās motorikas attīstīšanas un citas nodarbības. Reizi gadā risinās viesu dienas koncerts, uz kuru tiek aicināti centra iemītnieku tuvinieki.Telpas filiālē «Jelgava» ir izremontētas, gaišas un mājīgas. Istabiņās, kuras centra klienti, kas nav piekalti gultai, tīra paši, viņi lielākoties dzīvo pa četriem. Katrā stāvā ir sava virtuvīte, kur viņi mācās gatavot ēst. Sociālās aprūpes centra iemītnieki piedalās arī teritorijas sakošanas darbos. 12 klienti patlaban mitinās ES fondu līdzfinansētajā «Pusceļa mājā», kur viņi mācās pilnībā par sevi parūpēties, lai varētu dzīvi turpināt tā saucamajos grupu dzīvokļos. Teju piecu gadu laikā šādi dzīvē palaisti 37 sociālās aprūpes centra klienti. «Protams, mums ir robežas, cik mēs spējam. Diemžēl mums nav un nekad nebūs katram klientam sava ēdienkarte. Veicam aptauju, ko viņi labprāt vēlētos, bet tāpat kādam negaršo šis, kādam tas. Tad viņi paši var doties uz veikalu un brīvi rīkoties ar tiem desmit procentiem, kas viņiem paliek no pensijas vai sociālā pabalsta,» teic G.Žilinskis, cerot uz finansiālās situācijas uzlabošanos visā sociālās aprūpes sistēmā.
