Kāpostu vērtību cilvēki atzinuši jau sen. Literatūrā minēts, ka tos sākuši audzēt jau akmens laikmeta beigās.
Kāpostu vērtību cilvēki atzinuši jau sen. Literatūrā minēts, ka tos sākuši audzēt jau akmens laikmeta beigās. Plašāko atzinību kāposti «baudījuši» senajā Grieķijā. Bet kāpēc?
Kāposti apvienojot visas vielas, kas uzlabo veselību un attīra organismu. Senās Romas ārsti no kāpostiem gatavojuši zāles žultsslimību, ievainojumu, augoņu ārstēšanai. Ēģiptes ārsti ieteikuši kāpostus ēst pirms gulētiešanas, lai nepiemeklē bezmiegs. Vācu un franču ārsti savukārt apgalvojuši, ka kāposti palīdzot saglabāt redzi, kāpostlapas uz pieres mazinot galvassāpes, bet kāpostu sula nodzenot kārpas.
Kāpostus atzīst arī mūsdienu medicīnā. Tos iesaka lietot tukliem cilvēkiem, lai uzlabotu vielmaiņu, izmanto kuņģa slimību un reimatisma ārstēšanai. Kāpostos ir konstatētas olbaltumvielas, aminoskābes, organiskās skābes, pektīnvielas, minerālsāļi un vitamīni, tostarp arī retais U vitamīns, kas aizkavē čūlas veidošanos. Žultsakmeņu slimniekiem iesaka ēst daudz galviņkāpostu. Kāpostaugus vēlams lietot nieru un sirds slimniekiem, tajos esošās pektīnvielas palīdz izvadīt no organisma holesterīnu un toksiskus savienojumus. Skābētos kāpostos ir daudz pienskābes, tāpēc tos iesaka ēst cukura diabēta slimniekiem.
Uzturzinātnieki uzskata, ka katram cilvēkam gadā jāapēd ap 40 kilogramu kāpostu.
Vērtīga ir arī kāpostu sula. To ir viegli pagatavot mājas apstākļos. Šim nolūkam kāpostus vairākas reizes samaļ, pēc tam izspiež caur marli. Šādi iegūtā sula jādzer pa pusglāzei trīsreiz dienā stundu pirms ēdienreizes. Ārstēšanās kurss – viens mēnesis. Sula jāuzglabā vēsā vietā, ne ilgāk par divām diennaktīm, jo, ilgāk turēta, tā zaudē ārstnieciskās īpašības.
Rakstos meklēja Jānis Freimanis
