Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā strauji sāka augt provinces pilsētās izdoto laikrakstu un žurnālu skaits.
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā strauji sāka augt provinces pilsētās izdoto laikrakstu un žurnālu skaits.
Ap 1930. gadu Jelgavā latviešu valodā izdeva piecas avīzes: «Jaunais Zemgalietis», «Jelgavas Vārds», «Latviešu Avīze», «Zemgales Balss» un «Darbs».
Viens no populārākajiem laikrakstiem bija «Zemgales Balss». Tā ilggadējais žurnālists un redaktors Eduards Rudzītis. Pateicoties viņa spožajam talantam un nenogurstošajam darbam, šis laikraksts iznāca sešas reizes nedēļā līdz 1940. gadam.
Mainoties varām Latvijā, mainīja arī avīzes nosaukumu («Zemgale», «Zemgales Komunists», «Darba Uzvara», «Jelgavas Ziņotājs», tad «Zemgales Avīze», no kuras aizgājušais kolektīvs 1994. gada 27. oktobrī sāk izdot «Zemgales Ziņas»). Laikraksta «Zemgales Balss» pamatidejas ir saglabājušās līdz mūsu dienām, tās ir pārmantotas un tālāk turpinās «Zemgales Ziņās». Tādēļ šā laikraksta popularitāte ar katru gadu aug.
«Zemgales Balss» ilggadējais redaktors Eduards Rudzītis dzimis 1882. gada 3. decembrī Priekuļu pagastā, izglītojies pagastskolā, vēlāk ieguvis skolotāja tiesības. Pasaulē devies ar ciešu apņēmību visu padarīt labi, lai neviens nevarētu viņam pārmest nevīžību vai paviršību. Viņš nav baidījies nedz melna, nedz balta darba, taču tikai 29 gadu vecumā atradis savas dzīves mērķi – sācis žurnālista gaitas Jelgavā. Būdams laikraksta līdzstrādnieks, redakcijas loceklis, viņš apguvis žurnālista darbu, viņa bloknots nekad nav stāvējis tukšs. Vairāk nekā 40 gadu Eduards Rudzītis bija «Zemgales Balss» redaktors. Arī pensijā aizgājis, viņš nav pārtraucis saites ar avīžniecību. E. Rudzītis izaudzinājis krietnu pulku jauno žurnālistu, kas strādājuši gan Jelgavā, gan Rīgā.
Eduards Rudzītis ir pašaizliedzīgi strādājis, cīnījies un ticējis latviešu tautas labākai nākotnei. Par brīvību ar šauteni rokās viņš stāvējis 1919. gadā. Viņa vadmotīvs bijis viens – mana sirds pieder manai tēvzemei. Viņš ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
1953. gadā uz mūžu aprimusi rūdītā žurnālista un redaktora spalva. Tā bija paudusi slavu tēvzemei un tās gaišākai nākotnei. Nu tas jādara jaunajai Jelgavas žurnālistu paaudzei.
