Dzejniekam Eduardam Aivaram pret Latviju nav seksuālu jūtu.
Šodien, 10. septembrī, Eduards Aivars piedalīsies pēc režisores un producentes Elīnas Apsītes ierosmes (mākslinieks Raitis Junkers) tapušajā Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas piedāvātajā pasākumā «Ēnas, atspulgi, nospiedumi», konkrētāk, izrādē «Ēnas».
Dzejas dienas Jelgavā faktiski jau sākušās ar 4. septembrī pilsētas kultūras namā notikušajiem kārtējā, nu jau devītā krājuma «Zemgales vācelīte» atvēršanas svētkiem. (Sākumā, kā atceros, arī E.Aivars piedalījās šā Jelgavas Latviešu biedrības paspārnē mītošā dzejas klubiņa «Pieskāriens» izdevuma tapšanā kā konsultants.) Augot potenciālo autoru skaitam, droši vien darbošanās ar dažādas kvalitātes dzejas lasīšanu sāka traucēt dzejnieka profesionālajai darbībai – līdz šim iznākuši astoņi Eduarda Aivara dzejas krājumi un divi Aivara Eipura minimu jeb pavisam īsas prozas krājumi.
(Jāatgādina, ka Latvijas pilsoņa Aivara Eipura, nu jau vairākus gadu desmitus jelgavnieka, īstais vārds sakrīt ar viņa kā prozas autora vārdu, bet, kļūstot par dzejnieku, tas pats cilvēks pārvēršas par Eduardu Aivaru.)
Bez tam publicētie darbi nav palikuši bez ievērības – krājums «Es pagāju» 2002. gadā saņēmis Dzejas dienu balvu, bet krājums «Sakvojāžs» 2011. gadā apbalvots ar Ventspils starptautiskās Rakstnieku mājas balvu «Sudraba tintnīca».
– Esi vienkārši uzlūgts uz šo pasākumu vai arī esi lietas kursā par «vides deju jeb laikmetīgās dejas un ēnu teātra principu sintēzi izrādē «Ēnas» – ar dzejnieku Eduarda Aivara un Ginta Dreimaņa dzejas lasījumiem». Tieši tā visās relīzēs pieteikta tava uzstāšanās. Varbūt vari paskaidrot, kas tur īsti iecerēts?
Jā, esmu lietas kursā. Protams, uz vietas dzeju neradīsim kā improvizāciju par laikmetīgās dejas un ēnu teātri, tāpat arī otrādi – netiks radītas acumirklīgas asociācijas dejā un ēnās – tas būtu tāds vienvirziena uzdevums, tikai vingrinājums, kas zināmā veidā pārklājas. Taču šis asociatīvais lauks neizbēgami radīsies skatītāju galvās. Tāds arī ir pasākuma veidotāju nolūks
– Vai latviešu dzeja plaukst vai turpina nīkuļot?
Nedomāju, ka latviešu dzeja kādreiz ir nīkuļojusi. Taču, ja patīk Ziedonis un Vācietis, bet jaunāki dzejnieki – nē, iesaku dziļāk iepazīt, piemēram, Velgas Kriles un Broņislavas Martuževas daiļradi, kurām padomju laikā lauri gājuši secen – vai nu nebija partijā, bet izsūtījumā, vai arī mazāk «pievilka kāju» nekā minētie.
– Vai Raini publiski pieminēt pie viņa pieminekļa (ja tas nesaistās ar kādām murgu performancēm) kļuvis nepieklājīgi? (Mājiens uz Jelgavu, jo «Pieskāriena» pārstāvji 11. septembrī dosies uz Raiņa parku, kamēr režisore un producente Elīna Apsīte, kas pirmā Jelgavā sāka organizēt «citādākas» Dzejas dienas, ar viņas pasākumos aicinātajiem dzejniekiem Raini parasti neapmeklē.)
Varbūt no kāda ir jāaiziet, lai pie viņa atgrieztos. Arī pie Raiņa. Ja kāds taisa pasākumu citur, nevis pie Raiņa pieminekļa, šim kādam vai kādai to nevar pārmest. Katrai iecerei ir sava forma un saturs, kur Rainis var pat neiederēties. Vai arī tu domā, ka Rainis der par korķi visām pudelēm? No otras puses skatoties, pats Rainis vienmēr būs pudele ar izturētu vīnu, kurš nav izdzerams, bet mēs – tie korķīši, kas paukšķ. Bet arī paukšķēt ir jāmāk!
– Zinu, ka nākamajā dienā pēc Dzejas dienu pasākuma Jelgavā dosies uz Jūrmalu, kur paredzēts «Latviešu dzejas maratons pie Raiņa priedēm». Maratons laikam tāpēc, ka piedalīsies arī Inese Zandere, Amanda Aizpuriete, Jānis Rokpelnis, Kārlis Vērdiņš, Māris Salējs un Kristaps Zeļģis.
Kā tev patīk, ka tagad īsto Raiņa priežu vietā uzstādīts tēlnieka Kristapa Gulbja veidots skulpturāls objekts? Vai ar to nezūd visa «lauzto priežu» jēga?
Raiņa dzimšanas dienā aizbraukšu un apskatīšos.
– Jau pieminēto bijušo jelgavnieku Kārli Vērdiņu var slavēt arī par kopā ar komponisti Līgu Celmu-Kursieti sacerēto «Mītavas teiku» kopkorim un simfoniskajam orķestrim, ko pirmatskaņoja Zemgales Olimpiskajā centrā Jelgavas 750 gadiem par godu. Tu taču tagad esi lielāks jelgavnieks nekā Vērdiņš. Vai esi principā pret dzejas rakstīšanu mūzikai un gaidi, kad kāds paņems tavu gatavo dzejoli?
Ja cilvēki vēlas kaut ko kopā radīt, kāpēc ne? Taču tad ir jāsatiekas, jāpiedāvā. Kādam jābūt pirmajam. Esmu atvērts piedāvājumiem, bet, ja man tas jādara pirmajam, tad es nezinu, kā tas jādara un kāpēc. Piemēram, vai es gribu oratoriju ar maniem vārdiem un kāpēc? Šodien pamostos un zvanu visiem komponistiem? Jebkurā gadījumā neesmu pret… Iespējams, pat «Prāta vētrai» neatteiktu. Bet viņiem jau ir sakarīgi tekstu autori. Taču es labprāt piedāvātu tekstus Mielavam – bet ko tad viņš darīs, ja pats pieradis rakstīt? Man patīk Busulis, bet viņam jau ir sadarbība ar Jāni Elsbergu. Protams, būtu lepns, ja dziesmu ar maniem vārdiem atskaņotu Dziesmu svētkos. Citi dzejnieki ir manīgāki.
– Kur un vai var novilkt robežu starp dzeju kā intīmu sacerējumu un «himnisku veltījumu revolucionārām masām»? Kādreiz jau pirmais par otro var pārvērsties tīri nejauši.
Neredzu problēmu. Tāda robeža nav arī jānovelk. Himna ir vienkārša, bet var arī būt tēlaina. Pie tam – ir intimitāte sievietei un intimitāte Latvijai. Tās ir dažādas. Man pret Latviju nav seksuālu jūtu.
– Jūrmalas pasākumā un vēl šur tur esi (un būsi) piedalījies kopā ar Inesi Zanderi. Zinu pat, ka darba dēļ esat vienā istabā pie rakstāmgalda sēdējuši. Vai pašam nemaz nevelk uz bērnu dzeju? (Rainim bija, un laba…)
Otrdien Rīgā, Botāniskajā dārzā, atvēra bērnu dzejas kopkrājumu «Garā pupa». Grāmata sākas ar četriem maniem dzejoļiem.
– Tradicionāli – par nākotnes plāniem?
Darbs pie devītā dzejas krājuma. Sākumā šķita, ka grāmatas nosaukums būs «Kalni uzvelk buras», tagad izskatās, ka citādi – varbūt «Parādības». Tikko iznākusi Raiņa laikabiedra, angļu un īru klasiķa Viljama Batlera Jeitsa dzejas izlase «Baltie putni», kur ir arī mani atdzejojumi. Atsākšu rakstīt arī «Minimas», jo lēmums aprobežoties ar divām minimu grāmatām bijis pārsteidzīgs. ◆
Dzejas diena Jelgavā 10. septembrī
16.00–18.15 (Driksas ielā, kafejnīcas «Silva» terasē) Tavas un manas bērnības atspulgi. Piedalās Jelgavas skolu audzēkņi
Raiņa un Aspazijas bērnu dzeja un dziesmas, tautasdziesmas, Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša dzeja
Skolu jauniešu autordzeja
Brīvais mikrofons
17.45–19.00 Jelgavas dzejnieku runāta dzeja
20.00–20.30 («Kanclera nama» zaļajā skvērā pie Katoļu ielas)
Ēnas, atspulgi, nospiedumi – muzikālas noskaņas ugunskura un saulrieta krāsās
20.30 – Vides deja – Laikmetīgās dejas un ēnu teātra principu sintēze izrādē «Ēnas»
