Līdz 28. jūnijam Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā – pasteļu izstāde «Ar kluso dabu».
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā patlaban skatāmās izstādes «Ar kluso dabu» kataloga ievadvārdus Edvīns Kalnenieks beidz ar «Sveiciens visiem pasteļa skatītājiem!».To uztveru kā sveicinājumu arī sev. Uzskatu sevi ne tikai par pasteļglezniecības mīļotāju, drīzāk – apburtu. Tostarp E.Kalnenieka mākslas savaņģotu un sagūstītu. Ik darbs pieskaras ne vien manai sirdij, bet arī ielavās visslēptākajos dvēseles dziļumos.Nokrāsu maiņa gaismā un ēnāKas ir tas, kas liek apbrīnot E.Kalnenieka gleznas?Mākslinieks katalogā pauž, ka pats svarīgākais viņa darbos ir nokrāsu maiņa gaismā un ēnā. Tomēr tas nav viss. Būdams ļoti jūtīgs, kautrīgs un introverts, E.Kalnenieks par sevi skaļi nerunā. Ļauj to darīt pasteļiem (viņš nereti strādā arī ar temperas un eļļas krāsām) – klusajām dabām, portretiem, figurālajām kompozīcijām un aktiem.Līdztekus smalkajām, brīžiem tikko tveramajām gaismēnām E.Kalnenieka gleznās apbur klusums, miers, iekšējā harmonija, apcerīgums, izcilais zīmējums, perfektā krāsu izjūta, vissmalkākais krāsu tonālais sabalsojums, par kuru nemaz nav jādomā, skatot viņa gleznas. Arī apjoms, materialitāte, vieliskums un telpiskums ir it kā pašsaprotama lieta.Viss pasaulē ir vienkāršsUn tomēr – kas ir tas, kas piesaista meistara darbos?Kaut arī minēju daudzas viņa darbu īpašības, nudien nezinu, neprotu formulēt tās iekšējās sajūtas, kas manī uzvirmo, pieskaroties viņa pasteļu pasaulei. Bez šaubām, pārsteidz arī mākslinieka gleznu motīvu vienkāršība, dabiskums, nesamākslotība, arīdzan pasaules kultūras tuvums, vitalitāte, pamatīgums un īstums. Nav runa par izdomātu, prātā izsvērtu pārgudrību, kuru autors demonstrētu. Gluži otrādi, E.Kalnenieks it kā tīšām rāda, cik savā esamībā viss pasaulē ir vienkāršs. Āboli, plūmes, sīpoli, veci grozi apliecina esamības neatkārtojamību, vienreizību. Arī sievietes kailais ķermenis un cilvēks savās ikdienas nodarbībās. Laikam E.Kalnenieks ik klusajā dabā vai žanriskā tēlojumā runā par dzīvības, dzīves burvību, skaistumu. Viņa skaistums nekad nav sentimentāls. Tas ir dzīves pilnnestības un mīlestības apliecinājums.Un tomēr viss sacītais attiecināms uz daudzu Latvijas mākslinieku veikumu. Kas ir tas īpašais, kas ir pats būtiskākais tikai E.Kalneniekam? Uz šo jautājumu nespēju atbildēt. Zinu vien to – meistara gleznas izstaro tādu garīgo enerģiju kā Rembranta, Šardēna, Goijas vai citi pasaules klasiskās mākslas šedevri.
