Šodienas vārdadienas gaviļniece līdzās visiem Egmontiem, Egoniem, Egijām, Henrikiem un Heinrihiem ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes neklātienes nodaļas mežsaimniecības specialitātes studente Egija Gulbe.
Šodienas vārdadienas gaviļniece līdzās visiem Egmontiem, Egoniem, Egijām, Henrikiem un Heinrihiem ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes neklātienes nodaļas mežsaimniecības specialitātes studente Egija Gulbe.
Mežsaimniece ir jaunietei visnotaļ neparasta profesija, bet Egija skaidro, ka mīlestība uz mežu un dabu viņai nāk no ģimenes: gan tētis, gan mamma ir beiguši Aizupes Meža tehnikumu, bet brālis Andris absolvējis Ogres Meža tehnikumu. Egija pati nespēj sevi iedomāties strādājam nevienā citā amatā. Viņas stihija ir mežs, kas pievelk ar zaļo tīrības un skaidrības krāsu, kluso dabu, svaigo gaisu un savdabīgo mieru. Gaviļniece teic, ka pilsētas drūzmā viņa nespēj justies svabada. Pilsēta viņu it kā sagūsta un neļauj rīkoties brīvi. Savu nākotni viņa iedomājas privātmājā meža tuvumā…
Lai gan cilvēku pūļi jubilāri nevilina, tomēr svētku reizēs māja ir pilna ar labiem draugiem un radiem, un tie Egiju nebūt nespēj nogurdināt. Par savu vārdadienu tik jaukā laikā Egija var pateikties savai vecmāmiņai, kas viņai šādu vārdu izvēlējusies. Tolaik galvenais kritērijs bijis vārda retums – tuvākā apkārtnē neviena Egija nav bijusi un, kā teic pati studente, nav arī šobrīd. Varbūt tieši tas ļāvis savu vārdu mīlēt vienmēr – gan bērnībā, gan skolas gados, gan arī tagad.
Ar Egijas vārdu saistīts arī kāds viņas vecmāmiņas ticējums. Tas vēsta, ka jaundzimušam bērnam jāliek tāds vārds, lai vārdadiena kalendārā būtu pēc dzimšanas dienas, jo tie bērni esot laimīgāki par pārējiem. Šajā gadījumā tas ir godam ievērots, jo Egija dzimšanas dienu svin 14. jūlijā – tieši dienu pirms vārdadienas. Tas liek cerēt, ka pasaulē ir par vienu laimīgu cilvēku vairāk…
