Atturība rotā cilvēku, kādēļ gan to pašu nevarētu teikt arī par svētku egli?
Atturība rotā cilvēku, kādēļ gan to pašu nevarētu teikt arī par svētku egli? Tā askētisko rotājumu Jelgavas galvenajā svētku eglē Hercoga Jēkaba laukumā pamato pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis.
Viņš pilsētas egļu egli rotāja pirmoreiz. Mākslinieks atzīst, ka laikam jau «jauna slota tīri slauka», tādēļ arī centrālās egles rotājums ir atšķirīgs no iepriekšējos gados izmantotā. «Man tīkamākas ir askētiskais rotājums, tādēļ arī centrālajai eglei izvēlējos vienkrāsainas, bet spožas lampiņas. Man tas šķiet tiešām labi,» tā pilsētas galvenais mākslinieks. Viņš stāsta, ka sākumā bijusi iecere galvenajā eglē izvietot tūkstoš spuldzīšu, taču elektropievads šādu slodzi nespēja izturēt, un no šīs ieceres bija jāatsakās. Vajadzēja samierināties ar sešsimt uguntiņām. Bet arī tās egli grezno no galotnes līdz pašai apakšai, un rezultāts esot labs. Jaunās eglīšu virtenes pirktas no kāda Igaunijas uzņēmuma, kas piedāvājis ļoti vilinošu cenu, tādēļ pilsētas rotātājiem izdevies iekļauties atvēlētajos četros tūkstošos latu.
G.Svikulis atzīst, ka vienkrāsaino spuldzīšu virtenes lieliski izskatoties arī liepu zaros Lielajā ielā: «Koku rotājums ar lampiņām nu jau kļūst par tradīciju, ko nākamajos gados plānots aizvien papildināt. Ir iecere ar laiku kokus izrotāt ne tikai Lielajā, bet arī Pasta un Katoļu ielā, kas noteikti pilsētniekiem radīs vēl jūtamāku svētku noskaņu.»
Galvenajam māksliniekam plānu netrūkst, taču ierobežoto līdzekļu dēļ ne jau visu izdodas realizēt: «Viena no iecerēm, kam tika izstrādāts pat projekts, bija ar spožām spuldzītēm izveidot Trīsvienības baznīcas torņa smaili. Tika aprēķināts, ka tās realizēšana pilsētai izmaksātu 14 tūkstošus latu. No uzņēmuma, kas šajā projektā bija gatavs ar pilsētu sadarboties, izdevās nokaulēt piecus tūkstošus latu. Tomēr arī deviņi tūkstoši bija vairāk, nekā spējām atļauties. Jācer, ka torņa smailes rotāšanu varēsim atļauties nākamgad.»
