Šodien suminām Artas un Minjonas, bet rīt vārda svētkos sabučosim Tomus, Tomasus, Klāsus un Saulcerītes!
Šodien suminām Artas un Minjonas, bet rīt vārda svētkos sabučosim Tomus, Tomasus, Klāsus un Saulcerītes!
Krista par savu draugu Tomu saka tā: “Viņš ir egoists ar labu sirdi. Bezgala mīļš un ļoti romantisks. Viņš zina, kad drīkst runāt un kad jāklusē. Viņš jūt, ja citi ir skumji vai bēdīgi. Viņš neprot izrunāt sāpes, bet tik un tā es viņu mīlu un svētkos sūtu lielu buču!”
Toms Rebinka savulaik absolvējis Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu: “Tagad esmu brīvprātīgais students. Latvijas lauki iet postā, tāpēc nolēmu studēt uzņēmējdarbību LLU Lauksaimniecības fakultātē. Pēc izglītības iegūšanas mērķēju uz Zemkopības ministra krēslu,” smejoties stāsta rītdienas gaviļnieks.
Runājot par puiša vārda vēsturi, Toms zina, ka mamma viņu gribējusi saukt par Māri: “Labi, ka nenosauca… Esmu apmierināts ar savējo – rets un man atbilstošs. Atklāti sakot, ne jau vārdā tas spēks, visu izsaka cilvēka būtība. Atceros, vidusskolas laikos klasesbiedri mani zoboja, jautājot, kur pazudis Džerijs. Es neapvainojos, jo daudz ko uztveru ar humoru. Svētkos svarīgākais, lai cilvēki atceras, ka mani sauc Toms un ka 21. decembrī ir mana vārdadiena. Dāvanas? Gribu saņemt daudz, daudz mīlestības no visiem tuviniekiem.”
Toma sirdslieta ir mūzika. Četrpadsmit gadu viņš mācījies Valmieras Mūzikas skolas kora klasē. Spēlē taustiņinstrumentus vokāli instrumentālajā ansamblī “Lietus”. Puisis spēlē arī basketbolu.
Kamēr studē, Toma brīvais laiks tiek veltīts mācībām un draudzenei: “Nepiekopju strauju dzīvesveidu, pilsētas mani nogurdina, tāpēc katru brīvo brīdi cenšos pavadīt savā “fazendā” – lauku mājā pie ezera. Tur es varu “rauties” no rīta līdz vakaram un labi atpūsties. Pagaidām viss manā dzīvē rit vienveidīgi, reizēm tas traucē, bet tad es uzsmēķēju, padomāju un atkal jūtos labi.
