Satraukumu Eiropas Savienības kandidātvalstu lauksaimniekos izraisījusi ziņa par ES nodomu jaunajām valstīm subsīdijās maksāt tikai ceturto daļu no tā apjoma, ko saņem tagadējo ES valstu zemnieki.
Satraukumu Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu lauksaimniekos izraisījusi ziņa par ES nodomu jaunajām valstīm subsīdijās maksāt tikai ceturto daļu no tā apjoma, ko saņem tagadējo ES valstu zemnieki. Neapmierināti mūsējie ir arī par nelielajām lauksaimniecības produkcijas ražošanas kvotām. Zemkopības ministrijai šajā sakarā paredzētas vairākas aktivitātes:
– kopīgas rīcības plāns jau apspriests ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Ķesteri;
– ZM speciālisti gatavo aprēķinus par kvotām un tiešajiem maksājumiem, ar tiem tiks iepazīstinātas visas zemnieku organizācijas;
– 18. februārī zemkopības ministrs Atis Slakteris Briselē tiksies ar visu kandidātvalstu lauksaimniecības ministriem, lai apspriestu kopīgas rīcības plānu;
– 27. un 28. februārī, lai apspriestu ES piedāvāto lauksaimniecības politiku, Atis Slakteris ir uzaicinājis uz Latviju Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministrus Jeronimu Kraujeli un Jānusu Marandi. A.Slakteris ar kaimiņvalstu kolēģiem vēlas saskaņot turpmāko sarunu pozīciju, lai kopīgi aizstāvētu valsts intereses;
– Zemnieku saeima uz sarunām Latvijā aicinās visu kandidātvalstu zemnieku organizācijas, arī lai apspriestu ES piedāvāto lauksaimniecības politiku un vienotos par turpmāko rīcību.
Bet Zemkopības ministrijas vadība un speciālisti ir apņēmušies ar dažādām aktivitātēm cīnīties par produkcijas ražošanas kvotu palielinājumu. Ministrijas kopdoma ir vienota: tikai stingru mugurkaulu un vēlreiz – stingru mugurkaulu!
Sarunas ar Eiropas Savienību (ES) sadaļā «Lauksaimniecība» vienmēr bijušas īpaši jūtīgas, bet nu ir skaidrs, ka nedz zemniekiem, nedz dažādām nozares organizācijām un arī valstij nav pieņemama ES nostāja lauksaimniecības politikā attiecībā pret potenciālajām dalībvalstīm.
«Ziņas» jau rakstīja, ka gadījumā, ja ES nostāja pret nākamo dalībvalstu lauksaimniecības politiku nemainīsies, Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar saukli «Pret Latvijas iestāšanos ES», kaut arī partijas programma paredz atbalstīt valsts virzību uz ES.
Janvāra nogalē Eiropas Komisija publiskoja savu nostāju attiecībā uz kandidātvalstu lauksaimniecību, un tas lika apstāties un par šīm lietām aizdomāties ne tikai zemniekiem.
Viena savienība, dažādi nosacījumi lauksaimniekiem
«Zemnieku viedokļi par Eiropas Savienību ir dažādi, taču vairāk gan dominē negatīvais. Eiropas Komisijas pēdējais dokuments nevairoja uzticību šai organizācijai, gluži pretēji – tas radīja pretreakciju,» «Ziņām» atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss. Šīs nedēļas sākumā viņa vadītā organizācija jau sāka vākt zemnieku parakstus, lai paustu Latvijas saimnieku viedokli – viņiem nav pieņemamas vairākas ES nostājas lauksaimniecības politikā.
Valters Bruss uzsvēra, ka iebilst:
* pirmkārt, pret savienības piedāvāto ražošanas kvotu apjomu, jo tas nesasniedz pat vietējā patēriņa līmeni;
* otrkārt, Zemnieku saeimai ir lielas pretenzijas pret referentes rādītājiem, jo Eiropas Komisijas noteiktā ražība divas tonnas, salīdzinot ar patieso (3,5 tonnas), ir stipri pieticīga;
* treškārt, nepieņemams ir Eiropas Komisijas ierosinājums jauno dalībvalstu lauksaimniekiem izmaksāt 25 procentus no summas, ko pašreizējās dalībvalstis saņems 2004. gadā. Līdz 2006. gadam kandidātvalstīm izmaksātā summa palielinātos līdz 35 procentiem jeb 1,42 miljardam eiro (790,2 miljoni latu), bet 100 procentu līmenis tiktu sasniegts tikai 2013. gadā. «Ja esam vienā savienībā, tad arī noteikumiem jābūt atbilstošiem,» savu un citu zemnieku viedokli pauž V.Bruss.
Ikvienam saprotams, ka publiskotajā Eiropas Komisijas pozīcijā netieši norādīts uz to, ka kandidātvalstu zemnieki varēs desmit gadu laikā nodarboties ar lauksaimniecību nevienlīdzīgas konkurences apstākļos.
«Ar saviem parakstiem parādīsim, ka reaģējam uz ES sacīto un darīsim visu, lai tiktu pieņemti mums daudz izdevīgāki nosacījumi. Pašreiz šis projekts nav pieņemams visos līmeņos, tostarp arī augstākajām amatpersonām. Mēs vēlamies vienlīdzīgus nosacījumus. Neviens cits jau mūs neaizstāvēs kā vien mēs paši,» spriež V.Bruss.
Savāktos parakstus ar zemnieku viedokļiem vēlāk plānots nosūtīt ES institūcijām. Parakstu vākšanas rezultātus Zemnieku saeima plāno paziņot marta sākumā, kad Jelgavā notiks organizācijas kongress.
Vakar eirooptimists,
šodien – jau pesimists
Kāpēc pesimists? «Vairs neredzu gaišas cerības. Jā, kādreiz bijām iedomājušies, ka Eiropa mūs sagaidīs atplestām rokām, bet tagad redzams, ka Eiropai visur ir savtīga interese,» savu viedokli neslēpj Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» saimnieks Juris Cīrulis. Vēl pavisam nesen viņš bija visīstākais eirooptimists un mudināja arī citus lauku saimniekus tādiem būt. Taču pēc iepazīšanās ar pēdējiem Eiropas dokumentiem savas domas viņš krasi mainīja. «Atceros, ka Latvijas neatkarības pirmajos gados visi kā brāļi un māsas gribējām cēli iesoļot un iestāties ES. Bet tagad politiķi ar karodziņiem nosprauduši malas ceļam, un tas ir vienīgais pareizais, pa kuru mums jāiet. Tā ir neapdomīga rīcība vienā virzienā – pūļa infantilisms,» ar ironiju turpina J.Cīrulis. Viņaprāt, iestāja ES tautai var nebūt ieguvums, ja nu tikai kādai šķirai.
Veiksmīgajam zemniekam aizvien vairāk miera nedod viens jautājums: kāpēc mēs turp ejam? Vai mums, zemniekiem, Eiropa sola ko labāku? Politiķi savu ceļu izveidojuši, pamatojoties uz korupciju un lobismu, un sauc tautu līdzi. Bet vai tā nav briesmīga vienaldzība – iet līdzi, nepārbaudot, vai vadonis nav klibs vai varbūt pat akls? Nu labi – rādiet mums ceļu uz Eiropu! Bet kāpēc mums turp jāiet? Pievienoties ES ir augstāko amatpersonu pirms desmit gadiem nosprausts dzelžains mērķis. Ja lūgtu nosaukt argumentus «par» un «pret», gudrs cilvēks pastāvēs, padomās un pagaidīs, viņš sapratīs, ka valstsvīri turpina vilkt atvarā, prāto Zemgales saimnieks. Viņam ir arī savs viedoklis par attiecībām ar lielajiem kaimiņiem: «Ar ārvalstīm vajadzētu tirgoties līdzsvaroti, taču, pūlēdamies ielēkt Eiropā, esam aizmirsuši par īstajiem kaimiņiem – Krieviju. Tirgus ar Austrumiem ir pilnībā sagrauts.»
Ja, piemēram, rīt būtu referendums par iestāšanos ES, Juris Cīrulis balsotu pret: «Pašlaik Eiropu mums nevajag. Bet lai viņi zina, ka domājam procesiem līdzi. Mūsu atbilde Eiropas izaicinājumam, viņu drakoniskajām prasībām ir pauze.»
Šī ir viela pārdomām ikvienam no mums, lai spertu īsto soli – izdarītu pareizo izvēli, saka Juris Cīrulis.
Par laimi, referenduma vēl nebūs ne rīt, ne parīt. Vēl paspēs Latvijas lauku saimnieki savākt visus par un pret, izpētīt pārsvaru un tā iemeslus, lai dienā, kad balsošana notiks, nekļūdīgi izdarītu pareizo izvēli.
