Ar gandarījumu, ka eiropieši kaismīgi interesējās par Latvijā saražoto produkciju, no Eiropas lauksaimniecības produktu gadatirgus, kas 1. maijā risinājās Briselē, atgriezās deviņi Latvijas Jauno zemnieku kluba biedri.
Ar gandarījumu, ka eiropieši kaismīgi interesējās par Latvijā saražoto produkciju, no Eiropas lauksaimniecības produktu gadatirgus, kas 1. maijā risinājās Briselē, atgriezās deviņi Latvijas Jauno zemnieku kluba (JZK) biedri.
Viņi pārtikas produktu gadatirgū pārstāvēja Latvijas ražotājus. Pasākumu organizēja Eiropas Jauno zemnieku apvienība, un tajā tika prezentētas ES dalībvalstu ēšanas tradīcijas.
Pirms došanās uz Briseli JZK biedri sacīja, ka gadatirgū vēlas atstāt pēc iespējas spilgtāku iespaidu par Latviju, kā arī iekārdināt ES sabiedrību ar mūsmāju gardumiem. Jāteic, ka tas viņiem izdevās.
“Mūsu stends bija ļoti pieprasīts. Piedāvājām degustēt tādus ēdienus, ko Eiropas cilvēki nekad vēl nebija garšojuši, piemēram, kaņepju grūdeni,” stāsta JZK biedre Īrisa Mūrniece – LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pēdējā kursa studente.
Lai Latvijas stends būtu pēc iespējas daudzveidīgāks, pirms izbraukšanas JZK biedri raisīja dialogu ar mūsu lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem. Vēlmi sevi parādīt gadatirgū izteica daudzas uzņēmējsabiedrības, tādēļ Latvijas jaunie zemnieki eiropiešus varēja cienāt ar pelēkajiem zirņiem, sautētiem kāpostiem un desiņām, alu, konfektēm “Gotiņa”, maizi, linsēklām, medu, ievārījumu, cepumiem, “Laimas” saldumiem, Jāņu sieru, biezpiena sieriņiem un citiem tradicionālajiem mūsu valsts kārumiem. Salīdzinot ar citu valstu stendiem, mūsu jauniešiem bija ko piedāvāt līdz pat vēlam vakaram. Un labi, ka tā, jo tirgus apmeklētāju interese par Latvijas virtuvi bija neremdināma. Tiesa, alu un desiņas ar kāpostiem “izķēra” jau līdz pusdienas laikam. Klāt nākuši arī latvieši, kas neslēpa ilgas pēc pašmāju rupjmaizes.
Iespēju reklamēt sevi 1. maija gadatirgū Briselē JZK biedri piedāvāja 78 uzņēmumiem. Diemžēl daudzi atteicās. “Atsaucība bija maza. Sadarboties piekrita vien kādi 18 uzņēmumi. Rīkojot savas LLU fakultātes ikgadējās dienas, “salasām” vairāk sponsoru. Protams, savu produkciju, droši vien, dotu visi, taču, līdz ko sākam runāt par naudu, attieksme ir noraidoša,” klāsta Ī.Mūrniece. JZK ir nevalstiska organizācija, kurai nebija iespēju segt deviņiem jauniešiem ceļa un viesnīcas izdevumus. Šādos gadījumos bez sponsoriem neiztikt. Studente pamatoti piebilst, ka pasākums bijis arī valstiskā līmenī, un tajā pasaulē nests un spodrināts Latvijas tēls. Dalībai gadatirgū deviņiem JZK biedriem vajadzējis apmēram 2500 latu.
Runājot par gaisotni, kas 1. maijā valdīja Briselē, Īrisas acis iemirdzas: “Fantastiski! Varēja just, ka tur ir svētki. Vienīgi pusnaktī, kad pie rātsnama tika izgaismoti ES jauno dalībvalstu, tostarp arī Latvijas, karogi, prasīt prasījās, lai atskaņo šo valstu himnas. Tā nenotika, taču šai svinīgajā brīdī tas būtu bijis vēl emocionāli iespaidīgāk. ES himna gan skanēja.”
Latvijas jaunie zemnieki Briselē saskārās tikai ar pozitīvu attieksmi. Nebija tādu ļaužu, kas par Latviju nezinātu neko, tomēr interesējās un iegūt papildu informāciju vēlējās daudzi. Īrisa atminas kādu kundzīti, kas vēlējusies, lai JZK biedri parunā latviski, jo viņa pirmo reizi izdzirdējusi mūsu skanīgo valodu. Daži taujājuši par Krievijas ietekmi un par to, vai latvieši runā arī krieviski. “Uzmanību pievērsām, stendā strādājot tautas tērpos. Tā demonstrējām savu nacionalitāti. Cilvēku pie mūsu stenda bija tik daudz, ka nevarēja saskatīt, kas notiek pie citiem. Varu droši teikt, ka Eiropa mūs saprata. Pārradāmies mājās ar ļoti pozitīvām izjūtām, ka bijām tur gaidīti.
