Pienu, kas paredzēts realizācijai, no nākamā gada 1. janvāra vairs nevarēs slaukt ar rokām, bet gan tikai ar slaukšanas aparātiem. Piena slaukšanas aparātu Latvijā varētu nebūt no 65 līdz 75 procentos saimniecību.
Pienu, kas paredzēts realizācijai, no nākamā gada 1. janvāra vairs nevarēs slaukt ar rokām, bet gan tikai ar slaukšanas aparātiem. Piena slaukšanas aparātu Latvijā varētu nebūt no 65 līdz 75 procentos saimniecību.
Šī Ministru kabineta noteikumu prasība ne pa jokam uztraukusi kā piena ražotājus, tā pārstrādātājus un citus ar nozari saistīto organizāciju darbiniekus.
Pārstrādātājam svarīga ir piena kvalitāte
Piena pārstrādes uzņēmuma akciju sabiedrības «Rīgas Piena kombināts» ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs uzskata, ka Ministru kabineta noteikumu nr.491 «Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumi» 69. punkta redakcija ir pretrunīga. Tajā teikts, ka «piena ieguvei izmanto slēgtus traukus. Izslaukto pienu ielej ar vāku noslēdzamā traukā, kuru pēc piepildīšanas novieto piena pirmapstrādes vai glabāšanas telpā». Punkta pirmā daļa liek noprast, ka piena ieguvei jāizmanto slēgts trauks, tātad govs jāslauc mehanizēti, ar slaukšanas aparātu, bet turpinājumā teikts, ka slēgts trauks jāizmanto, tikai uzglabājot vērtīgo dzērienu. Šī neskaidrība ir jāprecizē. «Katrā gadījumā Latvijas piena ražotāju organizācijas iebildīs pret nesaprotamo redakciju. Pašreizējā situācijā, kad slaukšanas aparātu nav apmēram 70 procentos saimniecību, nav skaidrs, kādēļ vispār šāda norma – nevarēs slaukt ar rokām – tiek ieviesta. Cik tas ir reāli, ņemot vērā pašreizējo situāciju?» spriež ģenerāldirektors.
Rīgas Piena kombinātam ir liels piena piegādātāju skaits, tostarp ap 100 lielu saimniecību, kas nodrošina 65 procentus iepirktā piena kopapjoma. Atlikušos 35 procentus veido saimniecības ar nelielu govju ganāmpulku. Turklāt līdz šim noteicošais nav bijis piena iegūšanas veids, bet gan baltā dzēriena kvalitāte, ko nosaka arī tādi faktori kā lopu veselība, barošana un citi, piebilst J.Skvarnovičs.
Piensaimnieki iesaka pārkārtoties
«Ejot uz Eiropas Savienību, obligāti vajadzēs modernizēt piena ieguvi,» norāda Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Marģers Rava. Viņš uzsver, ka to saimniecību, kurās nav slaukšanas aparātu, varētu arī nebūt tik daudz, cik vēstī statistika. Tikai dažu govju īpašniekiem M.Rava piedāvā divus variantus – vai nu pārtraukt piena ieguvi realizācijai, vai pārkārtoties, kas būtu optimālākais variants. «Pēc iespējas vairāk ir vajadzīgs augstākās kvalitātes piens, un, lai to iegūtu, vajag pārkārtoties uz mehānisko slaukšanu,» pārliecināts M.Rava.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis skaidro, ka lielākoties ar rokām piens tiek slaukts tajās saimniecībās, kurās ir divas trīs govis. Laboratoriskie izmeklējumi liecina, ka šāda piena ieguve ir riskanta – slaukumā ir paaugstināts baktēriju daudzums, kā arī piens nav augstākās šķiras. «Ilgajā ceļā uz Eiropas Savienību mēs visu laiku harmonizējam likumdošanu. Eiropā jau labu laiku visu pienu iegūst mehanizēti. Izņēmums var būt, kad pienu iegūst vienīgi savam patēriņam vai arī slauc kazu,» uzskata A.Žilvinskis.
Arī mūsu rajonā ir individuālais sektors, kur piens tiek slaukts ar rokām. «Kad pie šiem lopkopjiem ierodamies pārbaudēs, informējam viņus par iespējamajām prasībām, aicinām viņus laikus domāt par slaukšanas aparāta iegādi,» norāda A.Žilvinskis. Viņš arī uzskata, ka šo patlaban aktuālo jautājumu izšķirs pārstrādes uzņēmumi, jo tie zināmā mērā riskē, pieņemot zemākas šķiras pienu, kas eksportam vispār neder. Galu galā arī patērētājiem ir tiesības saņemt tikai kvalitatīvu produkciju.
Piena ražotāji prognozē piena trūkumu
Pēc Ministru kabineta noteikumiem (iespējams gan, ka redakcionāli kļūdainiem), tām zemnieku saimniecībām, kurām nebūs slaukšanas aparātu, netiks izsniegtas veterinārās apliecības, kas nepieciešamas tālākai piena realizācijai.
Arī Latvijas Piena ražotāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Ligita Silaraupa aģentūrai LETA apliecinājusi, ka slaukšanas aparātu nav lielākajai daļai mazo ganāmpulku īpašnieku. Viņa gan uzsver, ka prasība par slaukšanas aparātiem neietilpstot nevienā Eiropas Savienības direktīvā. Savienību satraucot ne tas, kā piens tiek slaukts, bet gan, kāda ir tā kvalitāte. L.Silaraupa prognozē, ka līdz ar šīs normas stāšanos spēkā problēmas būs ne tikai mazajiem piena ražotājiem, bet arī pārstrādātājiem, kuriem nu trūks ražošanai nepieciešamā piena. Turklāt paredzēts, ka norma stāsies spēkā ziemā, kad piena tirgus ir mazāk aktīvs un tā reizumis nepietiek. Lai nepieļautu, ka šīs prasības dēļ no tirgus tiktu izspiesta liela daļa lauksaimnieku, piena ražotāji, visticamāk, iesniegs priekšlikumu vispār izslēgt no noteikumiem obligāto prasību par slaukšanas aparātiem.
Zemnieks nopūšas un mēģinās pielāgoties
Ko par to visu saka zemnieki? Kādā zemnieku saimniecībā Vilces pusē pagaidām pienu dod piecas gotiņas, bet drīz slaucamas būs jau septiņas. Saimniece jau izsenis savas govis slauc ar rokām un tomēr Rīgas Piena kombinātam nodod augstākās šķiras pienu. «Mums ir arī vecs slaukšanas aparāts, kas vajadzības gadījumā būs «jāatdzīvina». Kas jādara – jādara! Neba mūsu dumpis ko līdzēs,» spriež saimniece.
Ministrija ir gatava labot neprecizitātes
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktors Viktors Grapmanis atzīst, ka jau minēto noteikumu 69. punkta redakcija ir jāprecizē. ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma parakstījusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei adresēto vēstuli, kurā teikts, ka ministrija ir gatava uzklausīt piena ražotāju priekšlikumus un izdarīt izmaiņas 69. punktā, pagarinot ieviešanas termiņu prasībai par piena slaukšanu slēgtos traukos, kā arī precizēt punkta redakciju. Vienlaikus piena ražotāji un pārstrādātāji tiek aicināti formulēt savu viedokli, informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.
Pašlaik pie ierosinājumiem un izmaiņām strādā gan ZM, gan Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes speciālisti. Līdz ko būs saņemti piena ražotāju un pārstrādātāju ierosinājumi, tiks sākts darbs pie grozījumiem MK noteikumos nr.491 un to 69. punktā. Taču jāpatur prātā viens: gan pārstrādātāju, gan ražotāju, gan valsts interesēs ir iegūt augstas kvalitātes pienu, bet, kā to izdarīt, lai paliek lauksaimnieku ziņā.
