Ar Latvijas čempionu ātrumlaivu OSY400 klasē Jāni Badauķi esam norunājuši satikties pēc Eiropas čempionāta, kas septembra vidū norisinājās Polijā. Un pirmais jautājums pēc sarokošanās mājas pagalmā Valgundes Vītoliņos līdz ar to likumsakarīgs – kā tad gāja? “Labi un slikti,” attrauc Jānis, un ar atbalstošu smaidu teiktajam pievienojas arī uzticamā līdzjutēju komanda – dēls Lauris, kas jauniešu GT15 klasē šosezon izcīnījis bronzu, un kundze Jolanta, kuras klātbūtne un padoms allaž bijis svarīgs abu sportiskā gara un fiziskās veselības uzturēšanā.Lauris gan arī sezonas vidū ir pārsēdies OSY klases laivā un Latvijas čempionātā jau bija tēvam līdzvērtīgs konkurents. Taču, lai varētu braukt Eiropas līmenī, jābūt vismaz 10 sacensību pieredzei, un viņš pagaidām aizvadījis četras. “Braukt” gan Laura leksikā attiecībā uz laivām nav pareizais vārds, jo “laivas lido, tie, kas pa ūdeni brauc, nekad nebūs pirmie”.Laikam jau no 2017. gada Latvijas čempiona nopirktā laiva arī Jāņa vadībā lidojusi gana labi, jo jaunais īpašnieks jau pirmajā sezonā ar to tika pie titula Latvijas mērogā, bet šogad izcīnīta pirmā vieta arī Igaunijas un otrā – Lietuvas čempionāta konkurencē.
– Atgriežoties pie Eiropas čempionāta, – kas tad izdevās labi un kas ne tik? – jautāju pašlaik ģimenes titulētākajam vīram, bet atbilde sākas ar priekšvēsturi.
Patiesībā šogad jau nopirku citu laivu. Jaunu, ražotu Igaunijā. Ar domu, ka tā būs dēlam, kurš līdz ar 16 gadu vecuma sasniegšanu jau drīkst startēt OSY400 klasē. Uz sezonas sākumu gan to vēl neizdevās sagatavot, tāpēc Latvijas čempionāta pirmos posmus sākām kā iepriekš – viņš ar GT15 un es ar savu OSY400. Kad jaunā bija kārtībā, Lauris pirmais to iekāpa testēt un avarēja. Tad arī izlēmām, ka jauno laivu iebraukšu es, bet Lauris ņems manu, ar ko jau iepriekš bija treniņa pēc pabraukājis. Būvētāju (un arī braucēju) interesēs, protams, ir noteikumos atļauto parametru robežās audzēt ātruma īpašības. To, ka katrs konstrukcijas centimetrs, milimetrs un grams šajā virzienā ir no svara, apliecināja arī mūsu jaunā par pāris centimetriem platākā un nedaudz vieglākā laiva – nākamajos Latvijas čempionāta posmos, kur jau abi konkurējām līdzīgi, man tomēr izdevās Lauri apsteigt.Jaunās iespējas iedvesmoja, un izlēmām piedalīties pasaules čempionātā jūlija beigās Zviedrijā. Priekšbraucienā jeb “time trial” ieguvu sesto vietu – ļoti labi. 19 laivas uz starta plosta, priekšā četri braucieni. Diemžēl jau pēc otrā motors pārkarsa un noklemmēja. Līdzi bija arī cits, mēģinājām pieregulēt, bet ļoti siltajā dienā pārkarsa arī tas. Trešajā braucienā vēl piedalījos, bet ceturtajā jau biju skatītājos.Līdz Eiropas čempionātam viss bija no jauna salikts, pieregulēts, un gāja tiešām labi. Tāpat četri braucieni. Finišā biju pirmais, otrais un trešais, bet kopvērtējumā izcīnīju pirmo vietu. Līderi ar vienādu punktu skaitu bijām trīs, bet man no viņiem ātrākais apļa laiks. Pirmajiem četriem, kā jau pēc noteikumiem, pēc tam sekoja tehnikas pārbaude. Motorus izārdīja, lai pēc homologācijas salīdzinātu visas detaļas. Viss bija pēc tās salikts, bet – atrada vienu paštaisītu blīvi. Rezultātu tāds papīra gabaliņš starp divām alumīnija detaļām nevarēja ietekmēt, arī noteikumos nebija norādīts, ka tai obligāti jābūt oriģinālai. Iepirktās blīves mums tobrīd, liekot motoru kopā, bija beigušās, un – neiedomājāmies. Tā arī arī viss beidzās. Eiropai un pasaulei paliku parādā.
– Toties ar jaunu pieredzi. Vai šāda ranga sacensībās iesācējs var ko gūt arī braukšanas prasmē?
Noteikti. Braukdams tikai otro sezonu, esmu jau šo to tieši no “spicajiem” samācījies. Labprāt parunāties ir pienācis pasaules čempions igaunis Rasmuss. Draudzīgs ikdienā ir lietuvietis Marcinkus. Trasē gan viņš mēdz brutāli nogriezt ceļu, un no tā jāuzmanās. Līdzīgi brauc vicečempions no Polijas, kuru es šoreiz apdzinu un tāpat izdarīju.
– Nākamgad acīmredzot jau nopietnai OSY klases skolai gatavojas arī Lauris. Viņam tā varētu būt piektā sezona?
Jā, faktiski ar Lauri mūsu nu jau kopīgais hobijs aizsākās. Tas bija pirms četriem gadiem, kad mūs ciemos uzaicināja draugs Normunds Degainis un pastāstīja par sava dēla Kārļa aizraušanos ar ūdens motosportu. Lauris pirms tam bija pamēģinājis basketbolu, florbolu, futbolu, bet neviens no tiem īsti nepiesaistīja. Kārlim tobrīd tika gādāta jauna laiva, veco piedāvāja mums, un ātrums uz ūdens izrādījās aizraujošs. Sacensībās gan pirmās divas sezonas gāja kā pa kalniem, bet trešajā lolotās cerības sāka piepildīties. Pasaules čempionātā Vīlandē 18 laivu konkurencē izdevās izcīnīt sesto vietu – no latviešiem visaugstāko. Šogad pasaules čempionāts notika līdz ar Latvijas čempionāta posmu Alūksnē. “Time trial” braucienā Laurim bija labākais laiks, bet vēlāk jau trasē trešajā aplī laiva pēc kāda zemūdens trieciena sāka samazināt ātrumu, glābēji to atvilka malā, kur noskaidrojās, ka nolūzusi dzenskrūves lāpstiņa. Vēlāk tajā pašā vietā avarēja vēl divas laivas. Pēc šā notikuma izlēmām, ka arī viņš turpmāk brauks ar OSY400.
– Tas nozīmē, ka nākamgad jau pilnu sezonu varēsiet būt konkurenti ne vien pašmāju, bet arī starptautiskos ūdeņos?
Par nākamās sezonas plāniem un iespējām jums jājautā pavasarī. Ziemā gatavosim laivas, un tad jau redzēs.
