Dārzeņi un augļi uzturā ieguvuši veselīga dzīvesveida simbolu, bet to ražotāju organizācijas Eiropā – vispatstāvīgāk saimniekojošu apvienību statusu.
Dārzeņi un augļi uzturā ieguvuši veselīga dzīvesveida simbolu, bet to ražotāju organizācijas Eiropā – vispatstāvīgāk saimniekojošu apvienību statusu.
SAPARD naudas divus gadus ilgais ceļš uz Latviju saistīts ar pirmās nacionālās maksājumu aģentūras izveidi un akreditāciju – tādas, kas pati tepat Latvijā pieņem, izvērtē projektus un sniedz finansiālu atbalstu.
ES nauda – tieši augļkopju kontos
Pēc iestāšanās ES mūsu augļu un dārzeņu ražotāji ES atbalsta līdzekļus saņems savās ražotāju organizācijās, kā tas Eiropā notiek nu jau piecus gadus.
ES Kopējā tirgus organizācijas atbalsta pasākumi skar 96 procentus no visiem lauksaimniecībā ražotajiem produktiem. Latvijā vispopulārākais – kartupelis – ir diskriminēts un nav pelnījis nekādu ES ievērību, bet visi pārējie, jo īpaši tomāti un bumbieri, tiek atbalstīti.
Ar to, kas jāņem vērā augļkopjiem un dārzeņkopjiem, iepazīstina eksperti Anderss Holmestigs no Zviedrijas fermeru lobiju organizācijas LRF un Kristīna Matsone no SJV – Zviedrijas lauksaimniecības pārvaldes (Jorsbruksverket).
Ražotājiem – savu organizāciju
Jā, ES naudu pārskaitīs tieši ražotāju organizāciju kontos. Bet nekas nenotiks pats no sevis. Vispirms pašiem fermeriem ir jāizveido ražotāju organizācija atbilstoši ES prasībām un jāpanāk Eiropas Komisijas atzīšana. Zviedrijā šai organizācijā jābūt vai nu vismaz desmit biedriem ar minimālās realizējamās produkcijas daudzumu gadā 250 tūkstošu eiro vērtībā, vai arī vismaz pieciem biedriem ar produkciju pusmiljona eiro vērtībā. Katrai valstij šie pamatnosacījumi atšķiras, par ko valsts iestāšanās sarunās vienojas ar ES. Arī Latvija sarunās ir pieprasījusi noteikt tādus pašus kritērijus.
Kad organizācija ir izveidota, tai vajadzīga sava darbības programma, jāizveido operatīvie fondi un tikai pēc tam var iziet atzīšanas procedūru. Pašlaik neviena no Latvijas augļu vai dārzeņu ražotāju asociācijām neatbilst ES kritērijiem kaut vai pēc vienas pazīmes – mūsējās nerealizē savu biedru saražoto produkciju. Kā teikts Eiropas Padomes nolikumā, «lai izveidotu operatīvos fondus un tie normāli funkcionētu, ir nepieciešams, lai ražotāju organizācijas ņemtu savā pārziņā visu augļu un dārzeņu ražošanu, ko veic tās locekļi». Zemkopības ministrijas darba grupa vēl tikai izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu par to, kādām prasībām jāatbilst ražotāju organizācijām dārzeņu un augļu sektorā.
Uzreiz visiem ražotājiem neizdosies izveidot organizāciju, kam uzticēt finanses un realizāciju. Tāpēc Latvija prasa pārejas periodu, kura laikā var saņemt ES palīdzību ražotājorganizācijai īpašu aizdevumu veidā, lai segtu atzīšanas iegūšanas izmaksas.
Anderss Holmestigs uzsver, ka latviešiem ir jāspēj saražot tirgus pieprasījumam atbilstošu produkciju, kas audzēta pēc visām ES prasībām.
Atbalsts otrajai kājai
Ražotājorganizācijām pašām ir tiesības neielaist produktus tirgū, iepirkt augļus un dārzeņus intervencē un iznīcināt (ne vairāk kā 10 procentu no izaudzētā katrā veidā). ES ir noteikusi cenu, ko tā no ES naudas drīkst izmaksāt šādos gadījumos. Piemēram, par ābolu kilogramu, kas izņemts no ražošanas, organizācija savam biedram drīkst maksāt ne vairāk kā 8,81 eiro (5 santīmus) par kilogramu un ne vairāk kā par desmito daļu no viņa izaudzētā kopapjoma.
Atbalsta nosacījumi līdzīgi kā SAPARD – ja pusi ieguldīsi pats, tad otru pusi ES piemaksās: tikai tad, ja tev viena kāja ir, iedos otru kāju atbalstam. Tātad ES līdzfinansējums ir 50 procentu apmērā. Bet līdzfinansējuma kopapjoms nedrīkst pārsniegt 4,1 procentu no augļu un dārzeņu kopīgā noieta.
Tomātu sula trīslitru burkā
«Tomēr nedrīkst ES palīdzību izmantot obligāto ES prasību ieviešanā,» brīdina K.Matsone. «Piemēram, marķēšanā, produkta standarta nodrošināšanā. Viens no ieguldījuma veidiem ir produkta pārdošanas veicināšana – mārketings. Taču nedrīkst reklamēt savas organizācijas vārdu. ES arguments ir vienkāršs: budžeta kopējo naudu nedrīkst izmantot vienas organizācijas konkurences cīņā pret otru. Galvenais mārketinga mērķis – veicināt produkta patēriņu.»
Ja reklamē tomātu sulu, tad to – cik tā garšīga, veselīga u.t.jpr.
Vai trīslitru burka nebūs faktors, kas nepelnīti nostums pārējos konkurentus, apvaicājos K.Matsonei. Viņa pasmaidīja: «Ja vēl kaut ko vai vēl kāds ražo šais burkās, tad ne. Iespējams, ka par iepakojuma reklāmu pirms tam būs jākonsultējas Eiropas Komisijā.»
