Ar nacionālo subsīdiju palīdzību Zemkopības ministrija vēlas veicināt Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošu lauksaimniecības produktu ražošanu, tā paziņoja zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Ar nacionālo subsīdiju palīdzību Zemkopības ministrija vēlas veicināt Eiropas Savienības (ES) kvalitātes prasībām atbilstošu lauksaimniecības produktu ražošanu, tā paziņoja zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Subsīdijas kvalitātei
Šogad lauksaimnieki no valsts subsīdijās saņems 20 880 216 latu, teikts Zemkopības ministrijas rīkojumā par valsts atbalstu ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai. Vislielākās summas tiks novirzītas tradicionālo nozaru – augkopības (6 500 000 latu) un lopkopības
(6 403 000 latu) – attīstībai.
Piešķirot subsīdijas, jāveicina strādātspējīgu saimniecību attīstība, nevis tās jādala kā sociālais pabalsts, norādījis Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes (LOSP) sekretariāta vadītājs Valdis Dzelzkalējs. «Subsīdijas ir vienīgais veids, kā valsts var ietekmēt zemniekus ražot kvalitatīvu un drošu produkciju,» viņš uzsvēra.
Latvija uz ES galvenokārt eksportē piena produktus (piena pulveri, sviestu, sieru), graudus un rapsi.
Kvalitāte eiropieša vēderam
Piena produktus uz ES drīkst eksportēt 10 no 77 Latvijas uzņēmumiem, kas saņēmuši kvalitātes sertifikātus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā savu produkciju pārdod tikai seši septiņi uzņēmumi, informēja Latvijas Piensaimnieku centrālās valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs.
Šogad piena pārstrādātāji uzņēmumu modernizācijai valsts atbalstu nesaņems, toties subsīdiju summa palielināta piena devējām – 55 latus par gotiņu saņems zemnieki, kuriem 2000. gada 1. oktobrī bija piecas govis ganāmpulkā, bet līdz šā gada 1. jūlijam subsīdiju saņēmējiem govju skaits jāpalielina līdz septiņām.
Uz govju trakumsērgas jeb liellopu sūkļveida encefalopātijas (LSE) krīzes pārņemtajām Eiropas valstīm Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumi savu produkciju nevar eksportēt, jo Latvijā nav sertificētu lopkautuvju. Iespējams, ka ar ES SAPARD fonda finansējuma atbalstu Latvijā spēs ierīkot Eiropas prasībām atbilstošu kautuvi. Pagaidām nacionālās subsīdijas neveicina gaļas produktu konkurētspēju un palielinājumu, uzskata V.Dzelzkalējs.
100 000 latu no valsts atbalsta maksājumos saņems bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotāji, lai gan zemkopības ministrs Atis Slakeris pret bioloģisko lauksaimniecību izturas skeptiski. Tiekoties ar deputātiem Saeimas Eiropas lietu komisijā, viņš atzina, ka Eiropas tirgū šiem produktiem ir nākotne.
Uz Eiropu ceļu īsti nav atraduši arī Latvijā ražotie augļi un dārzeņi. Valsts mēģina atbalstīt augļu un dārzeņu audzētājus. Subsīdiju ietekmē daudzviet Latvijā, īpaši Latgalē, iekopti jauni augļu dārzi. Cerams, ka kādreiz Latvijas prece, ja ne Eiropā, tad vismaz mājās spēs konkurēt ar, piemēram, poļu āboliem.
Vai kvalitāte uzlabojas?
V.Dzelzkalējs pauda nožēlu, ka Latvijā nav veikts pētījums, kas izanalizētu, kā nacionālās subsīdijas ietekmē lauksaimniecības produktu ražošanu, vai uzlabojas produkcijas kvalitāte. Tādēļ droši nevar apgalvot, ka subsīdijas sasniedz mērķi un valsts veicina ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanu.
Zemkopības ministrija šogad no subsīdiju budžeta 240 000 latu piešķīrusi Latvijas produktu noieta veicināšanai. Februārī Latvijas Agrārās ekonomikas institūta paspārnē darbu sāks Mārketinga padome. Tās uzdevums būs veicināt mūsu valsts pārtikas produktu tirdzniecību gan iekšējā tirgū, gan ārzemēs. Latvijas preču zīmi varēs saņemt kvalitatīvi un no vietējām izejvielām (sastāvā vismaz 75 procenti Latvijas izejvielu) ražoti produkti. Ārzemēs ar īpašu Latvijas kvalitātes zīmi varēs «startēt» arī produkti, kuri ražoti mūsu valstī, bet kuru sastāvā ir importa izejvielas.
