Šonedēļ Sietlā ir sācies Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstu sarunu raunds, kura rezultāti būs ļoti svarīgi Latvijai, īpaši lauksaimniekiem.
Šonedēļ Sietlā ir sācies Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstu sarunu raunds, kura rezultāti būs ļoti svarīgi Latvijai, īpaši lauksaimniekiem. Par to liecina ne tikai Krievijas un Ķīnas vēlme pievienoties 136 PTO dalībvalstīm, bet arī viena no sarunu tēmām – lauksaimniecības preču tirdzniecības noteikumu tālāka liberalizācija.
Ar Krieviju it kā būtu skaidrs. Lai tā iestātos PTO, ir nepieciešama visu organizācijas dalībvalstu piekrišana, taču Latvijai ar Krieviju, kā zinām, nav kopēja viedokļa, piemēram, par dzelzceļa tarifiem un preču tranzītu caur Latviju. Premjers Andris Šķēle, tiekoties ar Latvijas Dzelzceļa arodbiedrības pārstāvjiem, ir paziņojis par nepieciešamību sēsties pie divpusēju sarunu galda un iztirzāt šos jautājumus. Jāatzīmē, ka pagaidām Krievija nav izrādījusi iniciatīvu, lai šādas sarunas notiktu.
Interesantāks jautājums jau ir tirdzniecības noteikumu liberalizācija, protams, attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Šajā sakarā der pieminēt, ka visai neapskaužamā stāvoklī ir Eiropas Savienības valstis, kas pašlaik izjūt spiedienu no divām pusēm. ASV, Jaunzēlande un Austrālija no vienas puses aicina Eiropas Savienību pilnībā liberalizēt tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, un analoģisku prasību no otras puses uzstāda arī Eiropas Savienības kandidātvalstis, kurām vienkārši nav naudas lauksaimniecības preču ražotāju subsidēšanai. Savukārt ar pastāvošo subsidēšanas sistēmu Eiropas Savienība katru gadu saviem lauksaimniekiem atvēl septiņus miljardus ASV dolāru gadā. Lieki paskaidrot, ka tas ir vairāku Latvijas gada budžetu apmērā. Mēs vēl neesam aizmirsuši Polijas zemnieku šīsvasaras piemēru, kad tika bloķēti ceļi un daudziem autopārvadātājiem dienām ilgi bija jānīkst Polijas viesmīlīgajos, taču nedrošajos plašumos.
Taču var gadīties, ka tās būs bijušas tikai tādas bērnu spēles salīdzinājumā ar nemieriem, kādus uzsāks Rietumeiropas lauksaimnieki, ja Eiropas Savienības valstis piekritīs atteikties no subsīdijām lauksaimniecībā. Septiņi miljardi ASV dolāru – tā arī Eiropā ir nauda. Pie tam jāatzīmē, ka Rietumeiropā, kur streikošanas un protestēšanas akcijām ir senas tradīcijas, tās izpaužas bieži vien ļoti radikālās formās. Tā vietā, lai bloķētu ceļu, ņems kaut kādi Holandes zemnieki un izgāzīs vircas cisternu pie savas valsts lauksaimniecības departamenta. Skaidrs, ka par šādu «Impulse» neatvairāmo smaržu Eiropas Savienības valstu vadītāji nav sajūsmā, jo viņi to jau pazīst – ir ostījuši…
Latvijas lauksaimniekiem, kuriem Zemkopības ministrija prognozē vidējos ienākumus 38 lati mēnesī un nākamgad «spīd» saņemt tikai 10,4 latus lielu kompensāciju par katru lauksaimniecībā izmantojamo zemes hektāru līdzšinējo 15,6 latu vietā, šādas kapitālistu problēmas ir svešas. Tā kā Latvija vēlas iestāties Eiropas Savienībā, kas jau tagad ir lielākais mūsu valsts tirdzniecības partneris, tai, protams, jārēķinās ar Eiropas Savienības interesēm, un nav gaidāms, ka mūsu valsts īpaši protestēs pret savienības vēlmi pilnībā neatteikties no lauksaimniecības preču tirdzniecības ierobežojumiem un protekcionisma panākumiem. Domājams, ka līdzīgi uzvedīsies arī pārējās kandidātvalstis, jo, lūk, arī tās ļoti vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Protams, nekur atklātībā nav izskanējusi doma, ka aktīvas tirdzniecības liberalizācijas kampaņas rezultātā kādai no kandidātvalstīm rastos problēmas ar iestāšanos Eiropas Savienībā, taču neviens tāpat negribēs «raustīt lauvu aiz ūsām».
Savukārt, kas attiecas uz iepriekšminētajām ASV, Jaunzēlandi un Austrāliju, kļūst skaidrs, ka šīs lielvalstis no savām prasībām neatkāpsies. Pie tam tirdzniecības liberalizācija (jebkura veida) tomēr sāk izvērsties par vadošo makroekonomisko tendenci, tāpēc agri vai vēlu Eiropas Savienības valstis būs spiestas atteikties no ierobežojumiem un subsīdijām.
Pirmie soļi jau ir sperti. Ne vien Bratislavā notikušās Eiropas Savienības un tās kandidātvalstu lauksaimniecības ministru tikšanās laikā apmaiņā pret kandidātvalstu atbalstu Eiropas Savienības vēlmei daļēji saglabāt šos ierobežojumus un subsīdijas nolemts liberalizēt tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem starp savienības valstīm un kandidātvalstīm. Tas varētu palielināt Latvijas preču eksportu uz Eiropas Savienību. Latvijas rokās patlaban jau ir reāla vara un balss tiesības, tikai vajag ļoti apdomīgi izsvērt, kā to visracionālāk izmantot.
