Lai gan par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņemšanas nosacījumiem vēl ir ļoti daudz neskaidrību, pašvaldībām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem interesentiem jārīkojas mērķtiecīgi.
Lai gan par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma saņemšanas nosacījumiem vēl ir ļoti daudz neskaidrību, pašvaldībām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem interesentiem jārīkojas mērķtiecīgi. Kā atzīst ES līdzekļu izmantošanai veltītā semināra dalībnieki, ikviena iecere tāpat kā ikviens bizness ir individuāls, tāpēc konkrētas iespējas ar speciālistiem izrunājamas individuāli.
Gan Finanšu ministrijas atzinums, ka nākamgad mūsu valsts varētu piesaistīt tikai trešo daļu (ap 40 miljonu latu) no pieejamajiem ES struktūrfondu līdzekļiem, gan Hansabankas Finanšu tirgus daļas apskats liecina, ka pagaidām neesam gatavi ES finansējuma apgūšanai. Ir aizkavējusies administratīvās sistēmas izveide, pastāv šaubas par līdzfinansējumu, iespējamas naudas problēmas – maksājums ES budžetā valstij jāveic gada pirmajā pusē, bet ES naudu varētu saņemt tikai gada beigās. Tādējādi lielākā daļa no ES piešķirtajiem līdzekļiem tiks izmantoti 2005. un 2006. gadā.
Aprises ir, konkrēta skaidrojuma vēl nav
Valsts Attīstības plāns jeb stratēģija, kuras nolūks ir veicināt sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanos, izmantojot ES finansējumu, atrodas saskaņošanas stadijā – Eiropas Komisija to varētu apstiprināt līdz gada beigām. Bez Attīstības plāna vēl saskaņojams programmas papildinājums, kas detalizētāk skaidros līdzekļu apgūšanas procesu un ar to saistītās aktivitātes, noteiks atbalstāmo projektu veidus, izmaksas, pieteikšanas mehānismu, atlases kritērijus un citas prasības.
Tas gan interesentiem neliedzot jau tagad izstrādāt projektus, jo ES struktūrfondu naudas izmantošanai valstī noteiktas sešas prioritātes – līdzsvarotas attīstības veicināšana; uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana; cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana; lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana; ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana un tehniskā palīdzība.
Oficiālās nostādnes ieskicē arī konkrētākus projektu apveidus. Apmēram 60 procentu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un kohēzijas līdzekļiem valsts plāno atvēlēt infrastruktūras sakārtošanai – ceļiem, ūdensapgādei, ūdens attīrīšanai. Līdzekļus varētu izmantot arī Tallinas – Berlīnes dzelzceļa līnijas izbūvei cauri Latvijai, jaunu elektrisko vilcienu iegādei, ostu, lidostas infrastruktūrai, Rīgas satiksmes problēmu risināšanai, medicīniskās palīdzības dienesta attīstībai, skolu siltināšanai, augstskolu mācību telpu iekārtošanai. Uz atbalstu var cerēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projekti. Arī nelielās lauku pašvaldības varēšot saņemt atbalstu ūdensapgādes sakārtošanai, dalīto atkritumu vākšanas punktu izveidei, bet Valsts Autoceļu direkcija – nelielu ceļu asfaltēšanai un labošanai.
Ne visas ieceres var cerēt uz naudu
Tajā pašā laikā nav skaidrs, uz cik lielu daļu ES struktūrfondu naudas varēs pretendēt uzņēmēji: cik līdzekļu tiks atklātajiem projektu konkursiem, kuros varēs piedalīties uzņēmēji un cik piešķirs valsts virzītiem projektiem. Finanšu ministrija sola, ka tendences, kādiem mērķiem nauda tiek prasīta, būšot skaidras, kad sākšoties projektu pieteikšana.
Turklāt, kā liecina seminārā izskanējušie piemēri, tieši uzņēmējdarbībā varētu valdīt lielākā neizpratne par līdzekļu pieejamību. Tā granīta šķembu ražotne, kas iecerējusi modernizēt tehnoloģisko procesu, celtniecības materiālu ražotājs vai kokapstrādes uzņēmums, kas vēlas pirkt jaunas iekārtas, var daudz nebažīties par atbalstu. Tiesa, it visiem strikti jāievēro prasības iegādāties tikai ES sertificētas tehnoloģijas, kā veikt uzstādīšanu, izmantojot atbilstošus materiālus. Šie uzņēmēji var pretendēt arī uz Sociālā fonda atbalstu darbinieku apmācībai. Savukārt uzņēmējs, kas pilsētas pievārtē iecerējis būvēt individuālo māju ciematu, ES līdzekļus nevarēs saņemt. ES varētu atbalstīt vienīgi ar lauku tūrisma attīstību saistītas ieceres. Arī par finansējumu autoservisa izbūvei būtu jāšaubās, jo pakalpojumu projektiem tas nav domāts. Tādējādi pirms ES fonda finansējumam domāta projekta izstrādes vispirms nepieciešams konsultēties kādā konsultāciju firmā, kas uzkrājusi pieredzi darbā ar ES projektiem, Latvijas Attīstības aģentūrā, kas kopā ar Ekonomikas ministriju kūrēs uzņēmējdarbības projektus, vai arī kādā no vadošajām bankām, kas piesaistījušas atbilstoša līmeņa speciālistus.
Projektu ieviešanai – trīs mehānismi
Projektu iesniegšanai tiek plānoti trīs dažādi mehānismi. Proti, atbalstāmos projektus var kūrēt nozaru ministrijas (Satiksmes, Vides), vērtējot, kas nepieciešams valstij kopumā. Projekta realizācija atkarīga no tā, vai tas iekļuvis sarakstā. Infrastruktūras projektiem paredzēts izsludināt konkursus, pretendentiem tie iesniedzami Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (tā no nākamā gada sauks pašreizējo Centrālo finanšu un kontraktu vienību). Aģentūra projektus nodos izskatīšanai nozares ministrijai. Šai institūcijai paredzēts izveidot filiāles reģionos, tostarp arī Jelgavā. Trešā iespēja – projektus vajadzēs iesniegt iestādēs, kas būs atbildīgas par naudas sadali konkrētiem mērķiem. Piemēram, uzņēmējiem būs jādodas uz Latvijas Attīstības aģentūru. Ar izglītības iestādēm saistītie infrastruktūras projekti, visticamāk, būs jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Pasaules Bankas vienībā. Taču oficiāli visu atbildīgo iestāžu saraksts vēl nav apstiprināts. Kad būšot skaidrs valsts Attīstības plāna galarezultāts, kā arī programmas papildinājums, kas atklās, kādi īsti projekti varētu pretendēt uz ES fondu atbalstu, iecerēta virkne informējošu semināru. Taču neviens interesentiem jau pašlaik neliedz meklēt informāciju institūcijās, kas administrēs finansējumu, meklēt informāciju specializētajā literatūrā, internetā, pie konsultantiem un to rīkotajos semināros. Lai gan dažkārt tā mēdz būt pretrunīga, tomēr rezultāts pirmām kārtām būs atkarīgs no pašu aktivitātes.
***
ES struktūrfondu iespējas no 2004. līdz 2006. gadam
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums – 480 miljonu eiro.
Publiskajā sektorā atbalsta:
– ūdenssaimniecības attīstību;
– siltumtīklu modernizāciju;
– atkritumu sistēmas modernizāciju;
– tūrisma infrastruktūras uzlabošanu;
– ceļu un tiltu būvniecību;
– pilsētu satiksmes organizāciju;
– IT telekomunikācijas reģionos;
– profesionālo skolu infrastruktūras modernizāciju (piemēram, energoefektivitāti).
Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums –177 miljoni eiro.
ERAF un ESF privātajā sektorā atbalsta:
– jaunu produktu un procesu izstrādi;
– uzņēmuma infrastruktūras un tehnoloģiskā un/vai ražošanas procesa modernizāciju;
– atkritumu pārstrādi;
– mārketinga vai biznesa plānu izstrādi;
– uzņēmuma darbinieku, tostarp vadītāju, kvalifikācijas celšanu, tostarp subsidētu apmācību;
– dalību izstādēs un gadatirgos.
Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) finansējums – 122 miljoni eiro.
Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) finansējums – 32 miljoni eiro.
ELVGF atbalsta:
– jaunu iekārtu iegādi;
infrastruktūras renovāciju;
ūdens attīrīšanas iekārtas;
– procentu subsīdijas jaunajiem zemniekiem (līdz 40 gadu vecumam).
ES līdzfinansējuma likme publiskajam sektoram pieejama līdz 90 procentiem, bet privātajam sektoram – līdz 50 procentiem.
