Eiropas Parlamenta (EP) 1988. gadā iedibinātajai Saharova balvai par domas brīvību cilvēkiem un organizācijām, kas sniegušas ārkārtīgi nozīmīgu ieguldījumu cilvēktiesību aizstāvībā, šogad aprit 30. Visā Eiropā, arī Latvijā, to atzīmē ar īpašu dokumentālo fotoprojektu “Brīvības sardzē – Saharova balva trijos gadu desmitos”. Izstādē iekļautos 30 darbus radījuši četri zināmi fotogrāfi, veltot tos domas brīvībai, izteiksmes brīvībai, cīņai ar diskrimināciju un cīņai ar vardarbību pret sievietēm. Pērn decembrī svinīgā ceremonijā EP Strasbūrā 2017. gada Saharova balvu par domas brīvību saņēma Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas pārstāvji, savukārt dienu pirms tam tika atklāta balvai veltītā fotogrāfiju izstāde, kuru no pirmdienas, 22. oktobra, Jelgavas pils aulas foajē būs iespēja aplūkot arī jelgavniekiem un citiem interesentiem.
Lai taptu šī izstāde, aģentūras “Magnum” fotogrāfi sekoja līdzi četriem cilvēktiesību aktīvistiem no Tunisijas, Kambodžas, Etiopijas un Bosnijas un Hercegovinas.
Par godu fiziķim
Kopš 1988. gada EP piešķir Saharova balvu par domas brīvību, kas nosaukta par godu padomju fiziķim un politiskajam disidentam Andrejam Saharovam. Balvas mērķis ir godināt cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēku tiesības un pamatbrīvības. 2016. gadā balvu ieguva Nadja Murada un Lamija Adži Bašara, kuras ir pārcietušas Islāma valsts (IS) seksuālu paverdzināšanu un pārstāv tās sievietes, kuras cietušas no IS īstenotās seksuālās vardarbības. Viņas arī uzstājas, publiski aizstāvot jezīdu kopienu Irākā – reliģisko minoritāti, ko IS kaujinieki pakļāva genocīdam.
Saharova balvas izveides paskaidrojumā uzsvērts, ka cilvēktiesību ievērošana ir viena no ES pamatvērtībām. Ikviens šo tiesību pārkāpums ietekmē demokrātijas principus, uz kuriem balstās mūsu sabiedrība, neatkarīgi no tā, vai šāds pārkāpums notiek ES vai ārpus tās. EP cīnās pret šādiem pārkāpumiem gan ar likumdošanas pasākumiem, tostarp novērojot vēlēšanas un rīkojot ikmēneša cilvēktiesību jautājumiem veltītas debates Strasbūrā, gan nostiprinot cilvēktiesību aspektus ārējās tirdzniecības nolīgumos.
Arī ikgadējās Saharova balvas par domas brīvību piešķiršana ir viens no veidiem, kā EP atbalsta cilvēktiesības. Šo apbalvojumu izveidoja 1988. gadā. Balva tiek piešķirta par izcilu ieguldījumu cīņā par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē, pievēršot uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem un sniedzot atbalstu balvas saņēmējiem un viņu darbībai.
Krievu fiziķis A.Saharovs (1921–1989), kas 1975. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju, pirmo atzinību guva kā padomju ūdeņraža bumbas izgudrotājs. Nobažījies par to, kā viņa izgudrojumi var ietekmēt cilvēces nākotni, zinātnieks centās palielināt izpratni par kodolbruņojuma sacensības bīstamību. Viņa centieni daļēji vainagojās ar panākumiem – 1963. gadā tika parakstīts līgums par kodolieroču izmēģinājumu aizliegumu.
PSRS A.Saharovu uzskatīja par tās pamatus graujošu disidentu. 1970. gadā viņš izveidoja Cilvēktiesību un politisko represiju upuru aizstāvības komiteju. Par spīti arvien augošajam valdības spiedienam, A.Saharovs ne tikai centās panākt disidentu atbrīvošanu savā valstī, bet kļuva par vienu no drosmīgākajiem režīma kritiķiem, iedvesmojot līdzcilvēkus cīnīties pret pamatbrīvību noliegšanu. Šos centienus novērtēja, un 1975. gadā viņš saņēma Nobela Miera prēmiju.
Lai ierobežotu A.Saharova saziņu ar ārvalstniekiem, padomju varas iestādes viņu izsūtīja uz Gorkiju. Tur A.Saharovs uzzināja par EP nodomu dibināt viņa vārdā nosauktu balvu par domas brīvību. No izsūtījuma zinātnieks EP 1987. gadā nosūtīja vēstījumu, atļaujot izmantot savu vārdu balvai un paužot aizkustinājumu. Šo balvu viņš pamatoti uzskatīja par iedrošinājumu visiem tiem, kas tāpat kā viņš apņēmušies dzīvi veltīt cīņai par cilvēktiesībām.
2018. gada Saharova balvai izvirzīti astoņi kandidāti, to skaitā ir vairākas NVO, kas aizstāv cilvēktiesības un glābj Vidusjūru šķērsojošo migrantu dzīvības.
Brīvības sardzē
Atzīmējot balvas 30. gadskārtu, EP kopā ar četriem fotoaģentūras “Magnum” fotogrāfiem sagatavojis stāstus par mūsdienu cilvēktiesību aktīvistiem. Fotoprojekts “Brīvības sardzē” ir ieskats divu sieviešu un divu vīriešu, kuri cīnās par cilvēktiesībām Kambodžā, Tunisijā, Etiopijā un Bosnijā un Hercegovinā, ikdienas dzīvē.
Irāņu fotogrāfe Nevša Tavakoljana atspoguļojusi darbu, ko Asma Kaueča veic, lai nepieļautu Tunisijas jauniešu radikalizāciju. 25 fotogrāfijās ir saskatāms gan Tunisijas jaunās paaudzes cīņasspars, gan cerības, kas modās pēc 2011. gada revolūcijas.
Enrī Kanajs ar fotokameru seko līdzi jurista Ameha Mekonena darbam un ikdienai Etiopijā. Bijušais valsts pārvaldes darbinieks tagad vada Cilvēktiesību padomi – organizāciju, kas aizstāv žurnālistu un blogeru tiesības brīvi paust savu viedokli.
Fotogrāfe no Beļģijas Bjeke Deportere 25 fotoattēlos atklāj Jadranka Miličevičas ciešo saikni ar darbu. 1992. gadā Jadranka, bēgot no Balkānu kara, devās no Sarajevas uz Serbiju, kur nodibināja divas NVO – “Cure” un “Care”, kas palīdz sievietēm, kuras cietušas no vardarbības un tikušas diskriminētas.
Pieredzējušais franču fotogrāfs Žeroms Sesīni iemūžinājis Samrita Venga darbu Kambodžā. S.Vengs atbalsta bunongu etniskās mazākumtautības cīņu pret zemes sagrābšanu, ko cenšas īstenot daudznacionāli uzņēmumi. Ž.Sesīni ar melnbaltās fotogrāfijas palīdzību stāsta par to, kas ir svarīgs bunongu dzīvē.
