Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju
atbalstu – 26,24% – saņēmusi “Jaunā Vienotība”, liecina Centrālās
vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.
Otrajā vietā pēc
balsu skaita ierindojas “Saskaņa”, par kuru balsis atdevuši 17,45%
vēlētāju, bet par nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei
un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNK) – 16,4% vēlētāju.
Apvienību
“Attīstībai/Par!” (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju
“Latvijas Krievu savienība” (LKS) – 6,24% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV,
“Saskaņa” un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS
– pa vienam.
Zaļo un zemnieku
savienība saņēma 5,34%, tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un
Jaunā konservatīvā partija, taču šīs partijas mandātus EP neiegūs.
Līdz ar to EP ir
ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S),
Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK),
Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).
Zaļo un zemnieku
savienībai (ZZS) līdz mandātam EP ir pietrūkušas aptuveni 610 balsis, liecina
aģentūras LETA aprēķini. ZZS EP vēlēšanās saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, tomēr
tas neļāva partijai tikt pie EP deputātu mandātiem. Par partiju nobalsoja 25
252 vēlētāji, bet mandāta “atņemšanai” no VL-TB/LNNK pietrūka
aptuveni 610 balsis.
Latvijas Reģionu
apvienībai, kura nepārvarēja 5% barjeru, pretendēšanai uz kādu vietu EP
pietrūka nepilnas 2300 balsis, JV pretendēšanai uz trešo mandātu EP pietrūka
nedaudz vairāk kā 5100 balsis, savukārt vēl ap 5300 balsis EP deputāta mandāta
iegūšanai pietrūka Jaunajai konservatīvajai partijai, kura arī nepārvarēja 5%
barjeru.
EP vēlēšanās
visvairāk plusu saņēmis “Jaunās Vienotības” līderis Dombrovskis, bet
visvairāk svītrojumu – viņa partijas biedrs Kārlis Šadurskis, liecina CVK
publicētie EP vēlēšanu provizoriskie rezultāti. 88 959 vēlētāji vēlēšanu
biļetenā Dombrovskim pievilka plusus, bet 2570 viņu svītroja. Savukārt Šadurski
svītroja 24 357 vēlētāju, bet plusus lika 13 161 vēlētājs. EP ievēlētā Sandra
Kalniete (JV) saņēma 60 338 plusus un tika svītrota 6993 reizes.
No
“Saskaņas” visvairāk plusu – 69 139 – saņēma tās līderis Nils
Ušakovs, kurš vienlaikus tika svītrots vien 1812 reizes. No
“Saskaņas” EP ievēlētais Andris Ameriks saņēma 19 041 plusu un bija
visvairāk svītrotais “Saskaņas” EP kandidāts, saņemot 3623
svītrojumus. Lai arī tika pieļauts, ka Ameriku varētu apsteigt Regīna
Ločmele-Luņova, viņai līdz vietai EP pietrūka vairāk nekā 10 000 vēlētāju
atbalsts.
No nacionālās
apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
visvairāk plusus – 54 883 – saņēma tās līderis Roberts Zīle, kurš tika svītros
1870 reizes. Savukārt EP ievēlētā Dace Melbārde saņēma 15 399 plusus, kā arī
tika svītrota 7626 reizes. No šī politiskā spēka visvairāk svītrojumu – 8694 –
saņēma Ansis Pūpols, kurš vienlaikus saņēma 12 519 plusus.
No
“Attīstībai/Par!” EP ievēlētais Ivars Ijabs saņēma 34 394 plusus un
tika svītrots 2441 reizi. No šī politiskā spēka visvairāk svītrojumu – 6435 –
saņēma Jeļena Jesajana iepretim 937 plusiem. Savukārt no “Latvijas Krievu
savienības” EP ievēlētā Tatjana Ždanoka saņēma 18 098 plusus un 739
svītrojumus. No šī politiskā spēka visvairāk svītrota – 1006 reizes – Ludmila
Ušakova.
EP vēlēšanu
galīgos rezultātus CVK plāno apstiprināt divu nedēļu laikā, šonakt pēc
provizorisko rezultātu publiskošanas preses konferencē pavēstīja CVK
priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. CVK vadītāja skaidroja, ka galīgie vēlēšanu
rezultāti tiks apstiprināti pēc tam, kad būs saņemti vēlēšanu komisiju
protokoli un tiks veiktas nepieciešamās pārbaudes.
Iepriekšējās EP
vēlēšanās 2014.gadā partija “Vienotība”, kuras rindās tolaik bija
arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19% balsu. Par VL-TB/LNNK
toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par “Saskaņu” – 13,04%, par ZZS –
8,26%, bet par LKS – 6,38%. Toreiz “Vienotība” ieguva četras deputātu
vietas EP, bet VL-TB/LNNK, “Saskaņa”, ZZS un LKS – pa vienai.
Foto: Eva Pričiņa
