Latvija kā valsts ir sasniegusi, iespējams, augstāko latiņu savas pastāvēšanas vēsturē, uz pusgadu kļūstot par ES prezidējošo valsti. Gatavojoties šim ļoti lielajam godam, gan politiķi, gan citi sabiedriskā viedokļa līderi daudzkārt uzsvēruši, ka šis pusgads ir iespēja mūsu valstij vēl vairāk iepazīstināt pasauli ar Latviju, atgādināt ikvienam, kas mēs esam, ko esam piedzīvojuši un ar ko esam īpaši daudzo pasaules valstu saimē.
«Latvijai kā mazai valstij pirmā prezidentūra ir īpaša, tāpēc uz to raugos ar cerību, ka tai būs kāds rezultāts, ceturtdien intervijā Latvijas Radio vakar atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Premjerei Latvijas prezidentūra ES Padomē nozīmē darbu, taču viņai esot prieks par Latviju. Runājot par būtiskākajiem aspektiem prezidentūras laikā Straujuma norādīja, ka svarīgs ir saturs, jo bijušas tādas prezidentūras, kurām nav bijis nekāda rezultāta.
Un Ministru prezidentei var piekrist – būtu patiešām lieliski, ja Latvija tās politiķu un ierēdņu personās nevis priekšzīmīgi izpildītu valstij piešķirto godu, bet gan īpaši aktīvi izmantotu šo laiku, lai iespēju robežās panāktu ne tikai visai Eiropai būtisku problēmu risinājumus, bet arī spētu veiksmīgi izlobēt tieši mūsu valstij svarīgus jautājumus – gan lauksaimniekiem, gan uzņēmējiem, gan vienkārši cilvēkiem. Protams, ne jau prezidējošā valsts nosaka ES dienaskārtību, tomēr vienlaikus tā ir iespēja daudz biežāk un daudz aktīvāk atgādināt par nevienlīdzīgo attieksmi pret dažāda kalibra savienības dalībvalstīm gan ES prasību izpildē, gan atbalsta saņemšanā. Līdz šim esam bijuši pārāk priekšzīmīgi prasību izpildītāji, taču diezgan neveiksmīgi un pasīvi savu interešu aizstāvētāji. Tieši šis pusgads parādīs, cik pieauguši ir Latvijas politiķi, lai spētu izmantot savas nācijas labā instrumentus, kas ļauj daudz skaļāk un aktīvāk runāt par savām vajadzībām, īpaši uzsverot, ka pēc definīcijas visas ES dalībvalstis taču ir vienlīdzīgas. Starta šāviens ir atskanējis. ◆
