Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, informēs Eiropas Komisiju par lauksaimniecības produktu cenām. Vairāku produktu cenas būs jāziņo ik dienas.
Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, informēs Eiropas Komisiju (EK) par lauksaimniecības produktu cenām. Vairāku produktu cenas būs jāziņo ik dienas. Nepaspējot to izdarīt laikā vai aizsūtot aplamu informāciju, Latvijai draud sods līdz pieciem procentiem no lauksaimniecībai piešķirtajām ES finansēm.
Visvairāk interesē ievesto dārzeņu cenas
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs informējis Saeimas ESIC, ka par Latvijā audzēto tomātu, ziedkāpostu, deserta ābolu un deserta bumbieru vidējām ražotāju cenām (bez PVN) un pārdotajiem apjomiem Briselei būs jāziņo reizi nedēļā. Informāciju par to, cik maksā no trešajām valstīm ievesti tomāti, gurķi, kabači, citroni, āboli, artišoki, saldie apelsīni, klementīni, mandarīni, vīnogas, bumbieri, aprikozes, persiki, nektarīni un citi saldie augļi, EK gaidīs ik dienas līdz pulksten 12 (pēc Briseles laika). Katras nedēļas trešdienā būs jāziņo arī par importēto dzelteno banānu vidējām vairumtirdzniecības cenām (bez PVN), norādot atsevišķi importētājvalsti un pārdotos apjomus iepriekšējā nedēļā.
Ceturtdiena – piena diena
Katru ceturtdienu EK vēlēsies zināt Latvijā ražoto sauso sūkalu, sausā vājpiena, sausā pilnpiena, iebiezinātā piena, laktozes, siera (28 šķirņu) vidējās ražotāju cenas un pārdoto apjomu. Atsevišķiem piena produktiem būs jāziņo arī to sastāvs, kvalitātes kategorija, vecums, noformējums un iesaiņojums. Par Latvijā ražota vismaz 82% sviesta, iepakota 25 kg blokos, cenu EK būs jāinformē trešdien līdz pulksten 12 (pēc Briseles laika). Cenai jābūt izteiktai eiro (par 100 kg) plus transports (2,5 eiro par 100 kg).
Par gaļu – arī konfidenciāla informācija
Latvijā ražotu cūku liemeņu un sivēnu vidējo cenu, cūku kaušanas apjomus jāpaspēj paziņot līdz ceturtdienai. Liellopu un teļu gaļas cenas jāpaziņo otrdienās no pulksten 14 līdz 24 (pēc Briseles laika). Reizi gadā dalībvalstij jānosūta EK konfidenciāls saraksts, kurā ir minētas kautuves, no kurām gūta informācija par cenām.
Aitu, kazu un putnu gaļas, kā arī olu cenas ir jāziņo katras nedēļas ceturtdienā. Turklāt putnu un olu cenas – noteikti līdz pulksten 12 (pēc Briseles laika).
Graudu cenu ziņošanā ir vairākas iespējas
Nav regulas, kas nosacītu, kāda informācija jāvāc par graudaugiem. Cenu informācija EK tiek sniegta, pamatojoties uz dalībvalsts un EK vienošanos. Apkopotā informācija tiek nosūtīta uz EK nākamās nedēļas pirmdienā. Zviedrijā dati par graudu cenām tiek saņemti katru pirmdienu vai otrdienu un uzreiz arī nosūtīti EK. Latvijai būtu jāziņo intervences kvalitātes rudzu, pārtikas kviešu, lopbarības miežu un lopbarības auzu vairumtirdzniecības cenas (bez PVN).
Otrs variants ir ziņot graudu iepirkuma cenas. Somijā uzņēmumi graudu iepirkuma cenu un informāciju par apjomu iesniedz pirmdienā. Pamatojoties uz Somijas pieredzi, mums būtu jāziņo EK par Latvijā uzaudzēto intervences kvalitātes rudzu, kviešu, miežu, iesala miežu, auzu piegādes cenām pircēja noliktavā (jeb cenas, par kādām graudu pārstrādes vai uzglabāšanas uzņēmumi iepērk graudus) bez PVN un tām atbilstošajiem iepirkuma daudzumiem. Zviedrijā šāda veida cenas netiek vāktas.
Draud tiesas darbi
Līdz Latvijas iespējamai iestājai ES ir vairs tikai 14 mēnešu, tātad laika, lai izveidotu šo sistēmu un izmēģinātu, nav daudz. Diemžēl valdība, pagājušā gada beigās lemjot par budžeta prioritātēm, šīs sistēmas izveidi neatzina par tik svarīgu, lai piešķirtu tai naudu. ES neoficiāli Latviju jau ir brīdinājusi, ka, neieviešot cenu ziņošanas sistēmu, mums draud starptautiska tiesa. Arī Mārtiņš Roze atzina, ka galējā variantā, ja tiešām Latvija spītīgi atsacīsies pakļauties šai ES prasībai, valstij var draudēt tiesa, taču viņš izteica cerību, ka tik tālu nenonāks. Ministrs cer uz nākamajiem grozījumiem budžetā, kad varētu tikt iekļauti nepieciešamie līdzekļi šīs sistēmas izveidei. Zemkopības ministrija, lai neaizkavētu procesu, sāks to veidot, kaut gan pagaidām budžetā šim nolūkam nav paredzēti līdzekļi.
Lauksaimniecības datu vākšanas sistēmai ir jāsāk darboties pēc mazliet vairāk nekā gada. Taču tās izveidei un iestrādei vajadzīgs laiks, jo ir jāizveido aģentu tīkls, kas darbosies visā Latvijā, jāapmāca arī speciālisti.
