Acquis communautaire – visu ES pieņemto vai izstrādāto likumu, prakses, principu un noteikumu kopums.
Acquis communautaire – visu ES pieņemto vai izstrādāto likumu, prakses, principu un noteikumu kopums. Valstīm, kas grib iestāties ES, jāpieņem acquis communautaire, un tas jāievieš savos tiesību aktos, pirms tās var pievienoties ES.
Direktīva – saistoša dalībvalstīm attiecībā uz mērķiem, kas jāsasniedz, bet tās var pašas izvēlēties līdzekļus to sasniegšanai.
Eiropadome – kopš 1975. gada vismaz divas reizes gadā sanāk ES dalībvalstu vadītāji vai valdību vadītāji, kuriem palīdz ārlietu ministri, un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Nosaka politikas vispārējās pamatnostādnes.
Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom) – izveidota ar Romas līgumu 1957. gadā.
Eiropas Centrālā banka – atrodas Frankfurtē un ir atbildīga par monetāro politiku eirozonā (dalībvalstīs, kur izmanto vienoto valūtu).
Eiropas Komisija – ierosina tiesību aktus, vada Eiropas kopējo politiku, īsteno budžetu un nodrošina līgumu ievērošanu. Sastāv no 20 neatkarīgiem locekļiem (pa diviem no Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Spānijas un Vācijas, pa vienam no pārējām dalībvalstīm). Ievēlē uz pieciem gadiem, saņemot EP apstiprinājumu.
Eiropas Kopiena (EK) – saskaņā ar 1992. gadā parakstīto Māstrihtas līgumu EK aizstāj Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK), ko izveidoja ar 1957. gadā parakstīto Romas līgumu. Pārvalda jautājumus saistībā ar personu un preču kustību, pakalpojumu un kapitāla apriti, transportu, konkurenci, nodokļiem, ekonomikas un monetāro politiku, nodarbinātību, sociālo politiku, kultūru, veselību, patērētājiem, rūpniecību, reģionālo attīstību, vidi.
EK tiesa – sastāv no 15 tiesnešiem, kurus ieceļ dalībvalstis, un deviņiem ģenerāladvokātiem. Nodrošina spēkā esošo tiesību aktu ievērošanu un līgumu interpretāciju. Mītne Luksemburgā.
Eiropas Padome – starpvaldību organizācija, kurā ir 43 dalībvalstis, kas sagatavo pieņemšanai visu Eiropu aptverošas konvencijas tādās jomās kā cilvēktiesības, kultūra un izglītība. Kopš 1949. gada atrodas Strasbūrā. Nav ES iestāde.
Eiropas Parlamenta rezolūcija – teksts, ko EP pieņem, paužot viedokli vai nu par normatīvu tekstu, vai par jebkuru pēc Parlamenta iniciatīvas izvēlētu tēmu. Mērķis ir ietekmēt noteiktas ES politikas virzību.
Eiropas Revīzijas palāta – 15 locekļu, kas uzrauga finanšu pārvaldi un var informēt Parlamentu un Padomi par visiem konstatētajiem pārkāpumiem. Atrodas Luksemburgā.
Eiropas Savienība (ES) – pamatā ir Eiropas Kopiena un “Euratom”, kā arī kopēja ārpolitika un drošības politika un rīcība attiecībā uz policijas un tiesas sadarbību.
ES Padome – sastāv no visu dalībvalstu ministriem (vai pārstāvjiem). Sanāk Briselē vai Luksemburgā, lai pieņemtu Kopienas tiesību aktus. Prezidentūra rotējošā kārtībā pāriet no vienas dalībvalsts citai ik pēc sešiem mēnešiem. Satiekas Briselē.
“Erasmus” – programma, kura ir apvienota ar “Socrates” programmu un kuras laikā studenti no vienas dalībvalsts daļu sava studiju laika var pavadīt citā ES dalībvalstī.
Konvents – izveidots 2001. gadā, lai izskatītu svarīgus jautājumus saistībā ar ES turpmāko attīstību. Sastāv no 16 deputātiem, 30 valsts parlamentu deputātiem, 15 dalībvalstu vadītājiem vai valdību vadītājiem un 2 Eiropas komisāriem. Patlaban savu darbu beidzis.
Kvalificēts balsu vairākums – kārtība, ko Padome izmanto likumdošanas procedūras laikā. Katrai dalībvalstij tiek piešķirts noteikts balsu skaits, kas atspoguļo iedzīvotāju skaitu.
Ombuds – vidutājs starp pilsoņiem un ES iestādēm palīdz tajās atklāt administratīvas kļūmes. Piemēram, kāda iestāde nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem, veic tos nepareizi, vai arī dara kaut ko tādu, ko tai nevajadzētu darīt (negodīgums, diskriminācija, pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, informācijas trūkums vai arī atteikšanās to sniegt, nepamatota kavēšanās, nepareizas procedūras). Sūdzība jāiesniedz divu gadu laikā pēc tam, kad konstatēta administratīvā kļūme.
Regula – ES tiesību aktu sistēmā regulas ir vispārēji piemērojamas. Tās parasti ir tieši jāpiemēro visās dalībvalstīs.
Struktūrfondi – Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds un Kohēzijas fonds. To mērķis ir mazināt attīstības atšķirības starp reģioniem un ES dalībvalstīm.
