Motivējot savu negatīvo attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā, lielākā daļa SKDS aptaujas respondentu minējuši draudus Latvijas lauksaimniecībai.
Motivējot savu negatīvo attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā, lielākā daļa SKDS aptaujas respondentu minējuši draudus Latvijas lauksaimniecībai.
Sociālo pētījumu firmas SKDS kārtējā aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā liecina, ka maijā «par» būtu balsojuši 39,7 procenti iedzīvotāju, «pret» – 37,3 procenti, bet 23 procentiem nav savas nostājas šajā jautājumā. Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, kas notika februārī, iespējamo «par» balsotāju skaits ir samazinājies par gandrīz četriem procentiem. Palielinājies neizlēmīgo skaits.
Par būtiskākajiem «pret» iemesliem iedzīvotāji minējuši iespējamos draudus Latvijas lauksaimniecībai (63,8 procenti), mūsu valsts preču noieta tirgum un vietējai rūpniecībai. Arī no Zemgalē dzīvojošajiem «pret» balsotājiem 47,6 procenti savas lielākās bažas saista ar lauksaimnieku spēju izdzīvot nežēlīgajā Eiropas konkurencē. Eiroskeptiķi ir arī pārliecināti, ka ES dalībvalstīm uzspiež savas intereses, un spriež, ka Latvija varētu kļūt par Eiropas izgāztuvi.
Pozitīvi noskaņoto vidū dominē viedoklis, ka iestāšanās ES būs garants Latvijas drošībai, tā sekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi, paplašināsies izglītības un studiju iespējas. Šī iedzīvotāju grupa iestāšanos ES saista ar Latvijas vispārēju iekļaušanos Eiropā un uzskata, ka valsts nevar pastāvēt viena pati.
Aptaujā tika arī dota iespēja norādīt citus iespējamos Latvijas attīstības modeļus – pievienošanos NVS vai neitralitātes saglabāšanu. 32,6 procenti respondentu uzskata, ka mūsu valstij nevajadzētu pievienoties ne ES, ne NVS. Aptuveni piektajai daļai iedzīvotāju šajā jautājumā nav sava viedokļa, bet lielākā daļa aptaujāto tomēr ir par iestāju Eiropas Savienībā.
Aptauju organizēja Eiropas Integrācijas birojs sadarbībā ar Valsts kanceleju un firmu SKDS. Iepazīstinot ar tās rezultātiem, preses konferencē biroja direktors Edvards Kušners atzīmēja, ka iedzīvotāju argumenti kopumā kļūst pamatotāki. Pozitīva attieksme pret iestāšanos ES ir jaunākiem un augstāk izglītotiem cilvēkiem. Savukārt negatīvi noskaņotos un neizlēmīgos, iespējams, ietekmē praksē vērojamā dažādu negatīvu procesu «piesegšana» ar it kā ES prasībām.
