«Latvijas ekonomikai tagad ir vienots un visaptverošs attīstības scenārijs 25 gadiem,» tā ekonomikas ministrs Juris Lujāns novērtējis Ekonomikas ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta otrdien akceptēto Tautsaimniecības vienoto stratēģiju.
“Latvijas ekonomikai tagad ir vienots un visaptverošs attīstības scenārijs 25 gadiem,” tā ekonomikas ministrs Juris Lujāns novērtējis Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto un Ministru kabineta otrdien akceptēto Tautsaimniecības vienoto stratēģiju.
Stratēģijā izvērtēta valsts ekonomiskā situācija, uzskaitīti arī vairāki mērķi ekonomiskajā politikā. Pie ilgtermiņa prioritātēm minēta labvēlīgu nosacījumu veidošana ekonomikas funkcionēšanai un ekonomisko risku mazināšanai. Tautsaimniecības vienotā stratēģija ir viens no pamatdokumentiem Ministru kabinetā, lemjot par gadskārtējā budžeta prioritātēm. Komentējot izstrādāto stratēģiju, J.Lujāns informēja, ka tajā iestrādāti ilgtermiņa (līdz 2030. gadam), vidējā termiņa (līdz 2010. gadam) un īstermiņa (2004. gads) mērķi un prioritātes. EM par ekonomiskās politikas galveno uzdevumu izvirzījusi sasniegt attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstošu Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Stratēģijas mērķis ir nākamo 20 – 30 gadu laikā sasniegt ES valstu vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni uz vienu iedzīvotāju.
Lai iegūtu stratēģijā plānoto IKP kāpumu, jāsamazina produkcijas ar zemu pievienoto vērtību ražošana un lēta darbaspēka izmantošana, pārliecināti EM speciālisti. Intensīvāk jāizmanto zināšanas un augstās tehnoloģijas, turklāt nodarbinātības līmenis nākamo 20 – 30 gadu laikā jāpaaugstina līdz 70 procentiem. Viens no galvenajiem mērķiem ir samazināt bezdarba līmeni līdz dabiskā bezdarba līmenim – septiņiem procentiem.
Līdz šim speciālisti izteikuši dažādas prognozes par to, cik ātrā laikā Latvijai iespējams sasniegt ES dalībvalstu vidējo IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju. Visbiežāk minēts 25 – 30 gadu termiņš ar nosacījumu, ka valsts IKP ik gadu palielināsies par septiņiem procentiem.
Salīdzinājumam: Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju 2002. gadā, salīdzinot ar zemāko krituma punktu 1993. gadā, audzis par 64 procentiem, bet saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem IKP apjoms, salīdzinot ar atbilstošo iepriekšējā gada periodu, 2003. gadā palielinājās par 7,5 procentiem, bet šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šo laikposmu iepriekšējā gadā, par 8,8 procentiem. Latvijas pakalpojumu nozares, it īpaši tirdzniecība, turpina strauji attīstīties, veidojot lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā. IKP pieaugumu veicināja apjomu kāpums arī transportā un sakaru nozarē, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā.
Tieši pirms gada “Ekonomistu apvienības 2010” eksperts Roberts Remess, salīdzinot Latvijas ekonomisko izaugsmi no 1992. līdz 2002. gadam, secināja, ka ES vidējo līmeni sasniegsim ātrāk nekā pēc 25 – 30 gadiem, iespējams, ka pat 12 – 15 gados. Tiesa gan, pēc R.Remesa domām, tas varētu īstenoties, ja IKP kāpums būtu 10 – 11 procentu gadā. Kā prognozēja R.Remess, Igaunija un Lietuva ES vidējo līmeni sasniegs 13 gados – tikai gadu vēlāk nekā Slovēnija, jaunā ES dalībvalsts, kas jau pašlaik pēc šī rādītāja apsteidz Grieķiju – dalībvalsti ar stāžu.
Ja valstī prasmīgi tiktu izmantoti ES struktūrfondu līdzekļi un izlīdzinātos ekonomiskie reģioni, vienmērīgi celtos iedzīvotāju dzīves līmenis, arī citi vadošie Latvijas ekonomisti prognozē Latvijas IKP kāpumu daudz ātrākā laikā. EM paredz, ka 2004. gadā IKP palielināsies par 7,5 procentiem. Iepriekšējā desmitgadē nostiprinātais privātais sektors, uzņēmējdarbības vides uzlabošanās un Latvijas iestāšanās ES ļauj prognozēt, ka ekonomiskā izaugsme būs noturīga arī nākamajos gados. Ja nebūšot ārēju satricinājumu, EM sola ikgadēju IKP pieaugumu par sešiem līdz astoņiem procentiem.
