Nākamo 15 gadu laikā Latvija katru gadu autoceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu būvniecībai un rekonstrukcijai caur strukturālo fondu ISPA no Eiropas Savienības budžeta saņems 23 miljonus eiro.
Nākamo 15 gadu laikā Latvija katru gadu autoceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu būvniecībai un rekonstrukcijai caur strukturālo fondu ISPA no Eiropas Savienības (ES) budžeta saņems 23 miljonus eiro (13 miljonus latu).
Šīs investīcijas dos vēl nebijušu atbalstu Latvijas transporta sistēmai un ļaus autoceļu un dzelzceļu kvalitātes ziņā daudz ātrāk tuvoties ES līmenim, uzskata Satiksmes ministrijas Investīciju un tranzīta politikas departamenta direktors Vigo Legzdiņš.
Plāno transporta tīkla attīstību
ES dalībvalstis izstrādājušas 400 miljardu eiro dārgu Transeiropas transporta tīkla projektu, ko cer pabeigt līdz 2010. gadam. Projekts ietver 14 jaunu ātrvilcienu dzelzceļa līniju, automaģistrāļu, vienas lidostas izbūves projektus. Transeiropas transporta tīkla galvenais uzdevums ir iekļaut ES valstis un to nozīmīgākās pilsētas vienotā transporta sistēmā.
1996. gadā ES kopā ar kandidātvalstīm sāka darbu pie līdzīga plāna Austrumu un Centrāleiropas teritorijai, kuru nodēvēja par TINA (Transport Infrastruction Needs Assesment – Transporta infrastruktūras vajadzību apzināšana) projektu.
TINA projekta pirmajos gados tika izpētīts, kādā veidā nepieciešams uzlabot kandidātvalstu transporta sistēmas, lai pēc iestāšanās ES tās iekļautos vienotajā ES Transeiropas transporta tīklā. TINA projektā ES sadarbībā ar kandidātvalstīm definējusi, kuru automaģistrāļu, dzelzceļu, lidostu, ostu rekonstrukciju vai izbūvi varēs finansēt no ISPA fonda.
ES līdz 2015. gadam Centrālās un Austrumeiropas valstu transporta tīkla attīstībā plāno ieguldīt 90 miljardu eiro (49,5 miljardus latu). Kopumā TINA projektā ietverti 18 683 kilometri autoceļu, 20 924 kilometri dzelzceļa, 4 052 kilometri iekšzemes ūdens ceļu, 40 lidostu, 20 jūras ostu, 58 upju ostas un 86 termināli.
– Mūsu izstrādātā versija par Latvijas transporta infrastruktūras attīstību TINA projekta ietvaros pilnībā atspoguļo Latvijas starptautiskās prioritātes transporta jomā, – atzina V.Legzdiņš. Saskaņā ar ES prasībām Latvijas Satiksmes ministrija plāno ES līdzekļus ieguldīt lielo autoceļu, svarīgāko dzelzceļa līniju, trīs jūras ostu un Rīgas lidostas rekonstrukcijā. Ko no ES palīdzības iegūs reģionālie ceļi? Aprēķins ir vienkāršs – valsts naudu, kas būtu iztērēta maģistrālo ceļu uzturēšanai, tagad varēs novirzīt vietējās nozīmes ceļu remontam.
Kurus ceļus remontēs par Eiropas naudu?
Nekādi grandiozi plāni, piemēram, vairāku joslu automaģistrāļu izbūve, tuvāko desmit gadu laikā Latvijai «nedraud». Lielākais projekts, kas jau uzsākts par ES PHARE fonda līdzekļiem, ir autoceļa «Via Baltica» rekonstrukcija, norādīja V.Legzdiņš.
Pirms pāris nedēļām Briselē tika apstiprināts ceļa posma no Gaujas tilta (pie Carnikavas) līdz Saulkrastiem pārbūves projekts. Tā kopējā vērtība ir 8 miljoni eiro (4,5 milj. latu), no kuriem 75 procentus finansēs ES ISPA fonds. Ceļu pārbūvēs atbilstoši ES standartiem. Jaunā ceļa seguma platums būs 11,5 metri, kas ļaus automašīnām izdarīt apdzīšanas manevru, neiebraucot pretējā braukšanas joslā.
Pēc tāda paša principa nesen rekonstruēts arī tilts pār Baltezeru. Tas uzbūvēts krietni platāks, cerot, ka arī ceļš abās tilta pusēs drīz būs tikpat plats. Ņemot vērā ES standartus, pāri tiltam iezīmēts arī veloceliņš, kas gan apraujas turpat tilta abos galos.
TINA projekts paredz, ka tiks izbūvēts jauns autoceļš Rīga – Jēkabpils, ko pa posmiem aizsāka būvēt 80. gados, tomēr kā vienotu ceļu nepabeidza. V.Legzdiņš informēja, ka ar ES amatpersonām panākta vienošanās, ka pie šā projekta un arī pašreizējā Rīga – Jēkabpils ceļa posma uzlabošanas, autoceļu Rīga – Liepāja un Rīga – Ventspils rekonstrukcijas, kā arī Saulkrastu un Baltezera apvedceļu izbūves varēs ķerties pēc «Via Baltica» ceļa rekonstrukcijas pabeigšanas.
Pasažieru satiksme paliks novārtā
ES dzelzceļam ir spēcīgs lobijs Briseles varas gaiteņos, tāpēc dzelzceļa attīstībai ES dalībvalstīs ik gadus piešķirti 60 procenti no kopējā transporta infrastruktūras finansējuma. ES līdz 2007. gadam plāno izbūvēt ātrvilcienu dzelzceļa līnijas, kas savienos Parīzi, Briseli, Ķelni, Amsterdamu un Londonu. Tomēr modernie vilcieni un lielais pasažieru skaits nenodrošina to, ka dzelzceļa satiksme Eiropā nestu peļņu. 1/3 no pasažieru pārvadājumiem nepieciešamajiem līdzekļiem subsidē valsts un pašvaldības, jo vilcienu satiksme tiek uzskatīta par sociālu pakalpojumu, par kuru jārūpējas valstij. Zināms, ka vienīgās valstis Eiropā, kur pasažieru pārvadājumi netiek subsidēti, ir Albānija un Latvija.
Latvijā ES miljoni tiks ieguldīti kravas pārvadājumu dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, jo to nosaka TINA projekta prioritātes.
Maršrutos no Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām uz NVS valstīm 320 kilometru garumā tiks remontēts sliežu ceļš un nomainītas pārmijas, modernizēta kustības drošība, kravu pārvadājumu kontroles un signalizācijas sistēmas. Tiks izbūvēts jauns dzelzceļa parks Rēzeknē un dzelzceļa mezgls Ventspilī.
Runājot par pasažieru pārvadājumiem, V.Legzdiņš pieļāva, ka TINA plāna ietvaros veiks izpēti, lai novērtētu ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles celtniecības nepieciešamību, kas nākotnē nodrošinātu ērtu dzelzceļa satiksmi caur Baltijas valstīm. Lietuva nopietni apsverot plānu izbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa sliedes līdz Kauņai. Ja Baltijas valstis kopīgi pie tā strādās, pastāv iespēja, ka tālākā nākotnē būs ātrvilcienu satiksme no Igaunijas cauri Latvijai uz Lietuvu.
Attīstīs ostas un lidostas
TINA projekta ietvaros turpinās Venstpils ostas izbūvi, Liepājas ostā likvidēs padomju armijas atstāto piesārņojumu un modernizēs terminālus, bet Rīgas osta tiks padziļināta. Šajā projektā plānota arī Liepājas un Ventspils lidostu attīstība, kas galvenokārt nodrošinās kravu pārvadājumus. Turpināsies arī Rīgas lidostas pārbūve un attīstība.
Lielākā satiksmes plūsma Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, notiek pa autoceļiem. Lai tos atslogotu, tuvākajā nākotnē būs jāattīsta citi satiksmes veidi.
Ar ES palīdzību nākamo piecu gadu laikā tiks uzbūvēts jauns Daugavas šķērsojums Rīgā. Vēl nav izlemts, vai tas būs tilts vai tunelis. Presē izskanējis viedoklis, ka tilts (vai tunelis) būs maksas. V.Legzdiņš pauda viedokli, ka Latvijā maksas tilta vai autoceļu pastāvēšana būtu sarežģīta.
