Eiropas Komisijas delegācija Latvijā atrodas Jēkaba kazarmās Torņa ielā, kur ieeju var labi atrast pēc plīvojošā Eirosavienības karoga.
Eiropas Komisijas (EK) delegācija Latvijā atrodas Jēkaba kazarmās Torņa ielā, kur ieeju var labi atrast pēc plīvojošā Eirosavienības (ES) karoga. Tur dažādu tautību kolektīvā tagad Rita Laima Krieviņa raksta savus ziņojumus par Latviju uz Briseli.
Kā jūtat Latvijas sabiedrības reakciju uz mūsu valdības un ES attiecībām?
Es domāju, ka lielākajai daļai sabiedrības tas viss ir vienaldzīgs. Galvenokārt jāņem vērā ekonomiskā situācija. Ja pētījumi par nabadzības slieksni ir pareizi, tad lielākā daļa sabiedrības burtiski «sitas» pa dzīvi. Aptaujas liecina: ja vispār cilvēki domā par ES, tas saistās ar zināmu drošību. Kamēr cilvēki nejutīs, ka eirointegrācija var iespaidot viņus personīgi, intereses nebūs. Latvijā tagad ir liela problēma, ka ir Rīga un lauki, province. Tas pats, kas krievu laikos. Pētījumi parādījuši paradoksu: lai gan daudzi latvieši neuzticas parlamentam, attiecībā uz ES un ārpolitiku viņi gaida skaidrojumus no politiskās varas.
Vai valdība un Saeima visu labi zina par ES?
Tā reāli to, kas ļoti labi orientējas, nav sevišķi daudz. Eiropas integrācijas birojam tagad būs budžets, un tas nodarbosies ar izskaidrošanu. Eirosavienība jau arī mainās.
Kāda informācija tiek tulkota un sagatavota Eiropas Komisijai?
Mēs izmantojam dažādus informācijas avotus. Ļoti laba ir prese, jo tur visi likumi, grozījumi, projekti un tendences nonāk visātrāk. Tad izmantojam statistikas komitejas informāciju, reizēm Finansu ministrijas biļetenus. Jāņem vērā, ka mēs dodam tikai mazu daļiņu no tā, ko saņem Brisele. Galvenā informācijas devēja ir Latvijas valdība. Tas, ko mēs rakstām, vairāk ir kopsavilkums un mūsu vērtējums. Es reizēm ielieku savus vērtējumus par politisko situāciju, bet par ekonomiku delegācijas vadītājs. Man patīk ielikt sabiedrības vērojumus. Un bijušas patīkamas atsauksmes no Briseles, ka mūsu ziņojumi ir mazliet dzīvīgāki nekā citur. Nevaru noslāpēt savu rakstnieces būtību!
Vai ES ir daudz birokrātijas?
Tā tomēr nav. Dažkārt cilvēki jauc birokrātiju ar lēmumu pieņemšanas procesu. ES ir jādomā par lēmumu pieņemšanu, jo tā procedūra ir gausa, un visiem lēmumiem jāiziet caur 15 dalībvalstīm. Ko darīs ar 26 dalībvalstīm? Tas viņiem ir jāatrisina. ES ir apmēram 371 miljons cilvēku, Komisijā strādā apmēram 14 tūkstoši. Proporcionāli salīdzinot, ierēdņu skaits ir daudz mazāks nekā kādā Rietumeiropas pašvaldībā. Man šķiet, ka pašā ES daudzi nekā nezina no tā, kas notiek Briselē, un tas ir normāli. Komfortā tu vairāk nododies savām interesēm vai izpriecām. Mūsu vide ir ļoti politizēta. Katra tantiņa laukos klausās radio, un viņai ir savs viedoklis par mūsu politiķiem. Katram cilvēkam ir viedoklis par Andri Šķēli, Vili Krištopanu vai Gunti Ulmani. Paldies Dievam, ka nav jāseko kungiem Maskavā. Attiecībā uz ES, informētība ir atkarīga no tā, kas vispār interesē cilvēkus. Tas saistīts arī ar izglītību un vecumu. Un Brisele ir pārāk tālu vēl jo vairāk mazā pilsētiņā. Savukārt uzņēmēji ir labāk informēti, jo tas skar viņus pašus. Es gribētu ieteikt katram mazliet pasekot, kāpēc, piemēram, Ulmanis aizbrauca tādā kā tūrē runāties ar augstu stāvošām personām (viņš tur, protams, aģitē par Latviju).
