Kad vēl biju skolnieks, lai dabūtu lieku brīvdienu, «bastošanas» paņēmiens šķita bīstams, bet iespaidīgs citu acīs.
Kad vēl biju skolnieks, lai dabūtu lieku brīvdienu, «bastošanas» paņēmiens šķita bīstams, bet iespaidīgs citu acīs. Drošāk bija tēlot slimu, kas, tiesa, radīja zināmas neērtības. Laikam jau arī skolēnu dzīvē viss iet uz augšu, un par beigtu izlikties nu varētu būt vecmodīgi. Labāk tad kā ceturtdienas anonīmajam censonim pavēstīt, ka tūlīt pat gaisā uzies pilsētas 1. ģimnāzija.
Kāds velns viņu todien dīdīja izgādāt brīvdienas dārgajiem skolasbiedriem vai kā citādi izcelties? Vai skolas dzīve ir tik garlaicīga, ka kariņu spēlēt vien gribas? Ko nu ar plastmasas «pišķikiem» un «vertaļotiem» niekoties! Iedvesmu fantāzijām par varoņdarbiem var smelties virtuālajās datorkaujās. Bet vislabāk – no viena tamlīdzīga spridzekļa gadījuma vēl šogad un kādiem pieciem gadījumiem pagājušogad.
Grūti spriest, kā vētras putni apzinās savas rīcības sekas. Runa nav tikai par Kriminālkodeksu, kur anonīmās viltus trauksmes kvalificētas kā huligānisms, par ko paredzēti bargi sodi.
Savulaik gan klīda runas par puikām, kas sadomājuši paslepus uzpīpēt… kolhoza siena šķūnī! Bet «senčiem» kā kompensāciju par šķūņa krāsmatām gadiem ilgi atskaitījuši prāvu daļu no mēnešalgas.
Nezin kā vecākiem, bet skolotājiem pienākums un atbildība jebkādus spridzināšanas draudus liek uztvert, maigi izsakoties, nopietni. Nav grūti iedomāties, ko nozīmē šādos gadījumos evakuēt audzēkņus no kūpošas porcijas skolas ēstuvē vai «čatošanās» gaiteņos. Citādu ievērību pelnījuši skolmeistari, kas ceturtdien par spridzekli nelikušies ne zinis, angļu mierā turpinot nodarbības.
Gods un cieņa policijai un zemessargiem par operativitāti, bet diez vai viņu rīcībā ir drošības dienestu cienīgas spridzekļu meklēšanas ierīces. Turklāt viņu rindas nav bezgalīgas, un arī nelaime nenāk brēkdama. Kas notiktu, ja laikā, kamēr četru (!) kārtības dienestu ļaudis aizgūtnēm meklē spridzekli, citviet kaut kas uzsprāgtu pa īstam?
Kas un kā trauksmes vēstnešus apskaidros, lai nākamreiz kādam neienāktu prātā pārbaudīt pilsoņu modrību, paziņojot, teiksim, par spridzekļiem visās Jelgavas skolās vienlaikus vai, nedod, Dievs, patiesi kaut ko uzlaižot gaisā (bijuši arī tādi gadījumi)?
Vai tikai galvenais ceturtdienas varoņdarbu iemesls nav dienas varoņu lērums pieaugušo vidū? Visapkārt nemitīgi kaut kas sprāgst, un troksnis arvien aiziet tālāk nekā saprašana. Kas gan cits, ja ne tie, kuri zina, ko dara, paši blīkšķina «multenēs» un seriālos, mīl efektīgas rotaļas un visādos veidos bieži iet gaisā.
