Ejot pa dzīves daudzajiem gaiteņiem, mums jāizvēlas viens. Vienā ir bezcerība, otrā – aklredzība, citā – ārprāts, bezrūpība, nonivelēta mīlestība.
Ejot pa dzīves daudzajiem gaiteņiem, mums jāizvēlas viens. Vienā ir bezcerība, otrā – aklredzība, citā – ārprāts, bezrūpība, nonivelēta mīlestība. Ir vēl daudzi – tajos Dievs piedāvā kaut ko pavisam citu. Atrodoties Dieva gaitenī, mēs varam redzēt galu – gaismu gaiteņa galā. Tikai nesteigsimies nosodīt un izsmiet citos gaiteņos esošos. Tie ir CILVĒKI, tādi paši kā es, tu un pārējie. Tie ir cilvēki, arī Jēzus bija cilvēks, Viņš gāja cauri šiem draudīgajiem gaiteņiem, bet tajos nepalika. Viņš gāja paklausības ceļu.
Dažreiz ieslīgstam paklausības ceļa rutīnā – aizmirstam, ka Dievs mums ir devis acis un ausis, lai viņu dzirdētu, redzētu, sajustu, un sirdi krūtīs, lai viņu mīlētu, nevis kalpotu burtam un locītu galvas «pareizo» priekšā vai vismaz viņu virzienā – lai neatšķirtos no bara.
Jēzus nāca, lai atbrīvotu mūs no ledainās pieklājības, ko prasa «labais» tonis, Viņš atnāca, lai atbrīvotu mūsu dvēseles no mums pašiem.
