12. oktobrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar savu piedāvājumu Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada. Īsumā par Latvijai interesējošo.Tiešmaksājumi – Latvijai vairāk, citiem mazāk. Tiešo maksājumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniekiem stabilu ienākumu līmeni un padarīt tos mazāk jūtīgus pret cenu svārstībām tirgū. Summas, ko saņem lauksaimnieki Eiropā, ir ļoti atšķirīgas. EK piedāvā atšķirības mazināt, pakāpeniski tuvinot visas valstis ES vidējam rādītājam.Formula ir vienkārša: visās valstīs, kur tiešie maksājumi ir mazāki nekā 90 procentu ES vidējā rādītāja, no 2014. līdz 2017. gadam trešdaļa starpības tiks dzēsta. Latvijai tas nozīmētu vairāk nekā 50 procentu pieaugumu (aptuvenie aprēķini: no 95 eiro līdz 141 eiro/ha). To finansē valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90 procentu ES vidējo maksājumu. Latvijas «aploksnes» griesti palielinās no 146 miljoniem eiro līdz 218 miljoniem eiro gadā.Saskaņā ar EK piedāvājumu vienīgās valstis, kuru zemnieki tiešmaksājumos saņemtu ievērojami vairāk nekā iepriekš, ir Baltijas valstis un Rumānija. EK apņemas diskutēt par pilnīgu izlīdzināšanu nākamajā budžeta periodā, kas sāksies pēc 2020. gada. Latvija kā valsts, kur tiešie maksājumi arī pēc paaugstināšanas būs zemāki par 90 procentiem ES vidējā rādītāja, piecus procentus savas lauku attīstības aploksnes varēs izmantot tiešajiem maksājumiem, ja to izvēlēsies.Zaļāki tiešie maksājumi. Katrai saimniecībai 30 procentu no kopējās summas izmaksās tikai tad, ja lauksaimnieki būs izpildījuši prasības attiecībā uz kultūraugu dažādošanu un ilggadīgo zālaugu platību. Labā ziņa Latvijai: nekur citur ES ieguldījumi, kas nepieciešami «apzaļumošanai», nav tik mazi (mazāk nekā 10 eiro/ha). Prasība neattiecas uz bioloģiskajām saimniecībām.Mazāk birokrātijas mazajiem. Nelielo saimniecību īpašniekiem (līdz trīs hektāriem) būs iespēja izvēlēties vienkāršotu maksājumu 500 – 1000 eiro apmērā, vienlaikus samazinot formalitātes. Uz šā atbalsta saņēmējiem neattieksies «apzaļumošanas» prasības. Valstij būs jānodrošina iespēja saņemt šo maksājumu, paredzot tam līdz 10 procentiem no nacionālās aploksnes, bet lauksaimnieki paši varēs izlemt – pieteikties tam vai palikt «parastajā» sistēmā. Pieteikšanās būs iespējama tikai 2014. gadā.Atbalsts jauniem lauksaimniekiem. Valstij būs jāizveido arī īpaša jauno lauksaimnieku (līdz 40 gadu vecumam) atbalsta shēma, kam jāpalīdz lauksaimniecībai piesaistīt jaunus cilvēkus, tam paredzot līdz diviem procentiem no tiešo maksājumu aploksnes. Brīvprātīgi iespējams arī īpašs atbalsts saimniekošanai nelabvēlīgu dabas apstākļu vidē (līdz pieciem procentiem no tiešo maksājumu aploksnes).Mazāk naudas lielajiem, atbalsts tikai aktīvajiem lauksaimniekiem. Jaunums, kas vairumu Latvijas zemnieku neskars, ir piedāvājums ierobežot pieejamos maksājumus ļoti lielām saimniecībām – tādām, kas maksājumos saņem vismaz 150 000 eiro gadā. Tiešos maksājumus paredzēts nepiešķirt arī «dīvāna zemniekiem» – saimniecībām, uz kuru zemes netiek veiktas noteiktas «minimālās aktivitātes» (tas gan attieksies tikai uz saimniecībām, kas tiešajos maksājumos saņemtu vairāk nekā 5000 eiro; uz pārējām izmaiņām neattieksies neatkarīgi no tā, vai zeme tiek izmantota lauksaimniecībai vai ne). Globalizācijas fonds – arī lauksaimniekiem. Jauna palīdzība zemniekiem ir iespēja saņemt atbalstu no Eiropas Globalizācijas fonda, no kā līdz šim finansēja cilvēku apmācību citai profesijai tikai ļoti liela apjoma atlaišanu gadījumos. To varēs attiecināt arī uz zemniekiem, ja viņu bizness būs cietis jaunu ES noslēgtu tirdzniecības līgumu lēmumu rezultātā. Turklāt viņi varēs investēt ne tikai apmācībā, bet arī iekārtās (katra zemnieku saimniecība līdz 35 000 eiro).Kas tālāk? ES valstu ministri priekšlikumus pirmo reizi apspriedīs 20. oktobrī, bet galīgais lēmums dalībvalstu vadītājiem un Eiropas Parlamentam būs jāpieņem līdz 2013. gada sākumam, lai 2014. gada 1. janvārī visi jaunie noteikumi varētu stāties spēkā.Mazāk naudas. Nākamajā ES budžeta periodā naudas lauksaimniecībai būs mazāk nekā līdz šim. Jau jūnijā, publicējot pirmo priekšlikumu ES budžetam no 2014. līdz 2020. gadam, EK ierosināja lauksaimniecībai atvēlēt gandrīz 371,7 miljardus eiro jeb 36,2 procentus budžeta līdzekļu. Tas ir 3,2 procentu samazinājums, salīdzinot ar 2007. –2013. gadu. Tā kā EK piedāvā nākamo septiņu gadu budžetu, salīdzinot ar pašreizējo, palielināt par pieciem procentiem, tad skaitļu izteiksmē Kopējai lauksaimniecības politikai paredzētā nauda daudz nemainīsies – 2013. gadā tie būs 60,3, bet 2020. gadā – 60,6 miljardi eiro. Ņemot vērā paredzamo inflāciju, reālais līdzekļu apmērs tomēr kļūs mazāks.Tajā pašā laikā aptuveni 17 miljardu eiro lauksaimniecībai netieši būs pieejami no dažādiem citiem instrumentiem – kā līdzekļi, kas paredzēti drošas pārtikas un ilgtspējīgas lauksaimniecības pētījumiem zinātnes un pētniecības budžetā vai lauksaimniekiem pieejamā nauda no Globalizācijas pielāgošanas fonda.
