Eiropas Komisija (EK) šonedēļ noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam “Lietuvos geležinkeliai” nepilnu 28 miljonu eiro naudas sodu par 19,5 kilometru garā dzelzceļa posma Mažeiķi–Reņģe noārdīšanu 2008. gadā, tādējādi negodīgi ierobežojot konkurenci dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū. Jau deviņus gadus sliežu ceļš no Mažeiķiem līdz Rīgai caur Šauļiem ir vairāk nekā par simts kilometriem garāks, nekā tas bija agrāk, braucot pa taisno – caur Glūdas, Bēnes un Auces stacijām. EK prasa novērst pārkāpumu, kas nozīmē noārdītās dzelzceļa līnijas atjaunošanu.
Uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” skaidro, ka 2008. gadā uzņēmums “Lietuvos geležinkeliai”, it kā tehnisku problēmu dēļ noārdot sliežu posmu no Mažeiķiem līdz Reņģei, palielināja ienākumus. Proti, kravas pasūtītājs par katru veikto kilometru maksā, un, ja no Mažeiķiem uz Rīgu tiek braukts caur Šauļiem, tad tiek maksāts “Lietuvos geležinkeliai”, nevis VAS “Latvijas dzelzceļam”, kā tas būtu braucot caur Reņģi, Auci, Bēni un Glūdu. Galvenā krava, kas šajā līnijā tiek pārvadāta, ir naftas kompānijai “Orlen Lietuva” piederošie un Mažeiķu rūpnīcā pārstrādātie naftas produkti
Jau deviņus gadus gan Latvijas un Lietuvas prezidentu tikšanās laikā, gan citos starptautiskos forumos latvieši lietuviešiem atgādināja par vajadzību atjaunot dzelzceļa satiksmi posmā Mažeiķi–Reņģe, kā arī Liepāja–Vaiņode–Mažeiķi (šī līnija būtiski saīsina ceļu no Mažeiķiem līdz Klaipēdai). “Latvijas dzelzceļa” pārstāvis Māris Ozols uzsver, ka uzņēmums jau gandrīz desmit gadu, kopš šis posms nojaukts, Latvijas pusē ir uzturējis dzelzceļu tādā kārtībā, lai kustību jebkurā brīdī varētu atsākt. “Latvijas dzelzceļam” šajā laikā radušies divu veidu zaudējumi. Tie ir gan negūtie ieņēmumi, ko pārvadātāji būtu maksājuši par infrastruktūras lietošanu, izmantojot šo līniju, gan arī izdevumi, kas ieguldīti sliežu uzturēšanā Latvijas pusē gandrīz desmit gadu garumā, teic M.Ozols. Viņš atzīst, ka Mažeiķu līnija nav tik ļoti nozīmīga, salīdzinot ar sliežu ceļiem, kas nāk no Krievijas un Baltkrievijas. Taču laikā, kad dzelzceļa kravu tranzīta apjoms no Krievijas samazinās, ir svarīgi cīnīties par katru pārvadāto tonnu.
Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Enija Kreicberga-Kapša skaidro, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai tās administratīvajā teritorijā darbojas dzelzceļa līnijas. “Pašlaik gan dzelzceļā darbavietu skaits nav liels, ierasti dzelzceļa stacijās strādā pāris darbinieki, kas atbildīgi par sliežu tehnisko stāvokli,” klāsta E.Kreicberga-Kapša. Ja līnijā Jelgava–Glūda–Reņģe tiktu atjaunoti pasažieru pārvadājumi, kā tas bija agrāk, tad dzelzceļa nozīme un darbavietu skaits vietējiem iedzīvotājiem varētu palielināties.
Saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumu drošības aspektiem E.Kreicberga-Kapša uzsver, ka pašvaldībai ir svarīgi pārliecināties, lai avārijas situācijā attiecīgie dienesti spēj pēc iespējas ātrāk novērst sekas, kā arī lai tiktu samazināti jebkādi avārijas riski. “Pēc traģiskās 2000. gada dzelzceļa avārijas pie Līvbērzes stacijas Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” un attiecīgajiem dienestiem organizēja vērienīgas līdz tam nebijušas praktiskas mācības, lai pārbaudītu dienestu gatavību rīcībai bīstamo kravu avārijas situācijās. Apvienojoties dienestiem un vietējām pašvaldībām, tika izstrādāts plāns, kurā ietverti novērojumi un priekšlikumi, apkopoti un analizēti dati, lai reālas avārijas gadījumā rīcība būtu pēc iespējas operatīvāka un precīzāka,” stāsta E.Kreicberga-Kapša.
