Tuvojoties Latvijas Lauksaimniecības universitātes 70 gadu jubilejai, turpinām publicēt atmiņas par studentiskajām tradīcijām un nerātnajiem atgadījumiem augstskolas dzīvē.
Šoreiz akcents uz mācībām – laboratorijas darbiem, eksāmeniem –, kas, kā zināms, nav laimes spēle, bet gan spraigs dialogs starp studentu un pasniedzēju, turklāt tam ir tālejošas sekas. Līdzība ar putniem Meža fakultātes docents Egons Tauriņš, liela auguma solīds vīrs, stāstījis par sevi šādu anekdoti no dzīves. Kādam studentam, kurš pavāji atbildējis eksāmenā, viņš jautājis: «Pēc kādām pazīmēm var atšķirt putnus?» Students sācis klāstīt: «Pēc lieluma, balss, spārnu stāvokļa lidojumā…» Docents tomēr nav bijis apmierināts un jautājis: «Vēl pēc kā? Vēl pēc kā?» Beigās secinājums: «Eksāmens jāpārliek.» Šķiroties pasniedzējs prasījis studentam: «Kāds ir jūsu uzvārds?» Students iebildis: «Bet es taču nenokārtoju…» Pasniedzējs: «Kā jūs nākamreiz atšķiršu?» «Nosakiet pēc astes!» teicis students un aiztraucis ārā pa durvīm. Šo docenta E.Tauriņa pašironisko anekdoti atceras Jānis Sprukts. Savukārt Edgars Liepiņš no saviem studenta laikiem – piecdesmito gadu beigām – zina līdzīgu, taču krietni nerātnāku stāstu. Jāpiebilst, ka viņa grupā bijuši vienīgi puiši. Proti, tolaik kāds pasniedzējs (kura vārds netika minēts) ar putnu sugu noteikšanu bieži «gāzis» studentus. Reiz eksāmenā viņš kulakā turējis kāda neliela spārnaiņa izbāzeni, kuram bijis redzams tikai dibengals. Pēc šīs atsegtās vietas viņš studentam licis noteikt putna sugu. Protams, students izgāzies. Eksāmens beidzies, pasniedzējs vienatnē vēl uzkavējies auditorijā, lai sarakstītu atskaites. Pēkšņi atvērušās durvis, un tajās parādījusies kaila… sēžamvieta. Koridorā atskanējis jautājums: «Kurš students tas ir?» Protams, tas vēl šodien palicis bez atbildes. Vēl saistībā ar putniem sešdesmitajos gados dzīvoja anekdote, kas stāstīta par kādu mācībspēku, kurš vienlaikus bija augsta ranga administratīvais darbinieks. Šis ļoti solīda izskata vīrs apsēdies pils ēdnīcā pie galda un lēnām ēdis. Ieskrējis pirmkursnieks, apsēdies profesoram blakus un sācis ātri ēst. Bērziņš, labo manieru trūkumu pārmezdams, studentam teicis: «Gulbis ar cūku pie viena galda neēd.» Pirmkursnieks salicis promnešanai savus netīros šķīvjus, piecēlies un atbildējis: «Nu tad es laižos!» Vai jūs pats to zināt?Sešdesmitajos gados docents Jānis Būcis mēdza studentiem uzdot atjautības uzdevumus jeb, vienkāršāk sakot, «ķert uz muļķi». Turklāt viņš augstu vērtēja radoša gara apdvestas atbildes. Eksāmenā Agronomijas fakultātē viņš studentam Aleksandram Adamovičam nolicis priekšā trauku ar olām un jautājis: «Tu taču ēd olas, bet vai vari pēc to lieluma noteikt putna sugu?» Aleksandrs atbildējis: «Jā, es olas ēdu katru rītu, bet vai jūs, docent, pēc olu lieluma varat noteikt putna sugu?» Docents atbildējis: «Labi, pāriesim pie nākamā jautājuma – dzīvnieku ēdināšanas.» Gan laboratorijas darbam, gan vakariņāmKā atceras Valdis Āboliņš, reiz sešdesmitajos gados Veterinārmedicīnas fakultātes kopmītnēs Helmaņa ielā pagalam aizdambējās tualetes. Atklājot bojājumu, pagāja vairākas dienas. Vispirms konstatēja, ka nosēdakas ir tīras. Tātad ciet stāvvads – simts milimetru tērauda caurule, pa kuru, šķiet, varēja iziet cauri dzīvs un nedzīvs. Dabūjām kalt sienu un izjaukt stāvvadu. Tur atradās truša āda ar visu galvu. Droši vien students to bija preparējis, pēc tam atlikumu pārnesis, kopmītnē uzcepis, apēdis, bet neēdamo iesviedis tualetes podā. Lielās dusmās par šo gadījumu tika publicēts izskaidrojošs raksts avīzē «Plēsums». Vainīgais, protams, nepieteicās. Tagad gan dusmas pārgājušas un par notikušo nāk smiekli. Stāstot par kopmītņu dzīvi, nāk atmiņā satraucošs gadījums, kad tajos pašos sešdesmitajos gados kādā aukstā ziemā «mehu» studenti bija uzmeistarojuši «apsildāmo gultu», kas zināmā mērā līdzinājās elektriskajam krēslam, kādā Amerikas Savienotajās Valstīs izpildīja nāves sodus, proti, pie gultas metāla atsperēm bija pievienots elektrības vads, bet otrs – pie radiatoriem. Acīmredzot viņi zināja, ar kādu strāvu var darboties, lai gulētāju nenosistu. Tomēr tāda pašgatavota sildāmierīce bija ļoti bīstama, tā apdraudēja ne vien tās lietotāju, bet arī ēkas elektrotīklu. Protams, to nekavējoties lika demontēt. Sešdesmitajos gados nereti gadījās, ka kopmītnēs bija blaktis. Studenti atjautīgi izdomāja paņēmienu, kā šos asinssūcējus ierobežot: gultas kājas ielika konservu bundžās, kas bija piepildītas ar ūdeni. Kā blakts rāpās pa bundžu augšā, lai tiktu uz gultas kājas un tālāk gultā, tā ievēlās ūdenī un noslīka. «Prātnieku» goda lieta«Jūs spēlēsiet studentiem!» vienojoties par vakara honorāru, Studentu kluba pārstāvis teica 1. vidusskolas jauniešu grupai «Prāta vētra». Skolas ansambļa muzicēšana studentu ballē – tas taču «pirmajiem» ir liels gods! «Prātnieki» piekrita, ka katram no viņiem par spēli maksās trīs rubļus, un LLU deju hallē Pārlielupē Rīgas ielā (tagad tur atrodas LLU biznesa inkubators) atskanēja hitiņš «Kur ir mana lidmašīna?». «Vēlāk, kad «Prāta vētra» kļuva par «Prāta vētru», klubā vēl atcerējās, ka studentu hallē viņi bija spēlējuši par trim rubļiem…» atminas Studentu kluba vadītāja Anita Prūse. Runājot par slavenu mūziķu uzstāšanos LLU, savulaik enerģētiķis Imants Hercogs atcerējās, ka sešdesmitajos gados viņam «Latvenergo» Dienvidu elektrisko tīklu priekšniecība lika noorganizēt jauniešu grupu, kas pils aulā pieklājības pēc atnāks uz kāda jauna pianista gauži neapmeklētu koncertu. Pēc neilga laika šā mākslinieka koncertos varēja nokļūt, tikai izstāvot milzu rindas. Kas toreiz bija jaunais pianists? Raimonds Pauls – kurš gan cits! Personas, no kurām atmiņas pierakstītasAleksandrs Adamovičs – Agrobiotehnoloģiju institūta direktors, profesors, Agronomijas fakultātes 1971. gada absolvents, LLU strādā kopš 1970. gada. Valdis Āboliņš – būvinženieris, pils ekspluatācijas grupas vadītājs, LLU strādā kopš 1962. gada.Edgars Liepiņš – Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas higiēnas institūta direktors, profesors, pirmkursnieku svētkos Azemitologa lomas atveidotājs, Veterinārmedicīnas fakultātes 1963. gada absolvents, LLU strādā kopš 1963. gada. Anita Prūse, Studentu kluba vadītāja, LLU strādā kopš 1979. gada.Jānis Sprukts – LLU lietu pārvaldnieks, Lauksaimniecības ekonomikas fakultātes 1971. gada absolvents, augstskolā strādā kopš 1974. gada.Atmiņās minētās personasJānis Būcis (1907 – 1979) Latvijas brūnās govju šķirnes pētnieks, Zootehnikas fakultātes dekāns, Agronomijas fakultātes 1945. gada absolvents. Egons Tauriņš (1907 – 1989) pētījis peļveidīgos grauzējus, pēc Otrā pasaules kara atjaunojis ornitoloģiskos pētījumus Latvijā, LLU strādā kopš 1939. gada, vadījis Zooloģijas un Augu aizsardzības katedru.
