«Ja bija vēlēšanās skolēnu iegāzt, tad šāgada eksāmens tieši tāds arī bija,» secināja ne viens viens pedagogs gan pilsētā, gan laukos pēc pamatskolas galapārbaudījuma matemātikā, kurā nesekmīgas atzīmes, kā nu kurā skolā, saņēma katrs ceturtais vai piektais absolvents. Matemātikas uzdevumu sastādītājs – visai bezpersoniskais Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts Izglītības satura centrs – atbildību neuzņemas. Viss esot bijis atbilstoši mācību standartam. Atliek cerēt, ka gan jau arodskolas un vidusskolas, uz kuriem pamatskolas absolventi dosies, ņems šo misēkli vērā. Taču notikušā sakarā rodas pārdomas par eksāmenu kā vērtības skalu, kas dzīvē var nozīmēt diezgan daudz. Apcerot notikumus LLU septiņdesmit gadu vēsturē, profesore Baiba Rivža stāstīja: «Ja septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados Ekonomikas fakultātes prodekāne Gaida Kalniņa nebūtu ieviesusi atsevišķus reflektantu konkursus meitenēm un puišiem, mēs nebūtu tikuši pie izdarīgajiem Aigara Kalvīša un Andreja Sončika.» Visilgāk valsti vadījušo premjeru un nozīmīgo Valsts ieņēmuma dienesta priekšnieku viņu skolas gados centīgās meitenes, kas droši vien nebūtu priecīgas mācīties fakultātē, kur maz puišu, sita pušu. Ar švaku iestājeksāmenu rezultātu augstskolā tika uzņemts arī dažs labs Jelgavā labi zināms cilvēks, kuram tagad par popularitātes un cieņas trūkumu nav jāsūdzas. Dzīve noliek cilvēkus vietās, kas ne vienmēr atbilst viņu eksāmenu atzīmēm. Simpātijas izraisa tie, kas centīgi ir no bērna kājas. Piemēram, Šķibes pamatskolas šā gada labākais absolvents Armands Jēgers. Viņu un māsiņu ikdienā audzina vecmāmiņa, mamma pelna naudu ārzemēs, bet puisis ir stingrs un nopietns. Armandam matemātikā gada atzīme bija astoņi un tāda tā palika arī eksāmenā. Mēs nezinām, kādu ceļu izvēlēsies viņš un citi tagadējie teicamnieki, taču sākums iedvesmo.
