Lai gan situācija ar “Covid-19” mainās vai katru dienu un galīgie lēmumi vēl nav pieņemti, daži lēmumi un pārbaudījumu norises scenāriji ir ieskicēti, taču atbilstoši situācijai tie var mainīties, Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā videokonferencē–seminārā “Par noslēguma pārbaudījumiem un atbalsta pasākumiem 2020./2021. mācību gada 2. semestrī” sacīja Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle. Kaut arī skolēni attālināti mācās jau no pagājušā gada oktobra, VISC ir saņēmis daudzus zvanus un lūgumus, lai eksāmeni šogad notiktu, jo, viņaprāt, ikviens ir tiesīgs saņemt vērtējumu un atgriezenisko saiti. Tāpat eksāmeni nepieciešami, lai skolēni sekmīgi varētu turpināt tālāko izglītību un viņiem būtu vienlīdzīgi nosacījumi attiecībā pret iepriekšējo gadu skolēniem. Turklāt pērn pedagogi sūdzējušies, ka daudzi devītie, uzzinot, ka eksāmenu nebūs, pārtraukuši mācības un skolotāji nav varējuši no viņiem iegūt nekādus darbus. Turpretī pārbaudes darbu norise šogad būs atkarīga no tā, kāda situācija būs februārī – varēs vai nevarēs mācīties klātienē.
Vidusskolā – trīs obligātie eksāmeni
Tāpat kā iepriekš vidusskolēni šogad kārtos trīs obligātos eksāmenus – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Svešvalodas eksāmens ir pārcelts uz maiju un labvēlīgu apstākļu gadījumā varētu norisināties vienu nedēļu pirms ierastā laika.
“Ja kādam, lai iestātos augstskolā, nepieciešams vēl kāds cits eksāmens, tad viņš varēs to kārtot. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, kad eksāmenus citos priekšmetos kārtoja 85 procenti vidusskolēnu jeb 1000–2000 jauniešu katrā mācību priekšmetā,” skaidroja K.Špūle.
Tas var būt centralizētais eksāmens fizikā, ķīmijā, bioloģijā, vēsturē vai kāds cits, taču, skolu beidzot, izvēles eksāmens nebūs obligāts. Tiek strādāts arī pie tā, lai arī nākamgad, 2022. gadā, izvēles eksāmens nebūtu obligāts. Visticamāk, 12. klases skolēniem izvēles pārbaudījumus šogad tiks atļauts kārtot savā skolā.
Vidusskolas eksāmenu vērtēšana norisināsies maija beigās, jūnija sākumā. Vērtēs tikai tiešsaistē, tāpēc skolēniem skenējamās atbilžu lapas jāaizpilda ar tumšu tinti un salasāmi. Plānots, ka eksāmeni būs trīs stundas gari, bet valodu eksāmeniem nebūs valodas lietojuma daļas. Sertifikātus par vidējo izglītību absoventi saņems 30. jūnijā.
Turpretī, ja ārkārtas situācija valstī turpināsies arī vasarā – maijā un jūnijā – un pārbaudījumi klātienē nevarēs notikt, vidusskolēni skolu pabeigs bez eksāmeniem, ar gala vērtējumu, bet augstskolas grozīs uzņemšanas noteikumus, uzsvēra VISC pārstāvis, piebilstot, ka pagājušogad no vidusskolēniem saņemts daudz iebildumu par gala vērtējumu, jo tad nebūšot godīga uzņemšana augstskolā.
Diagnosticējošie darbi – pamatprasmju noteikšanai
Pamatskolā izstrādāti A, B un C scenāriji – atkarībā no tā, vai mācības notiek klātienē vai attālināti. K.Špūle informēja arī par diagnosticējošajiem darbiem 3., 6. un 11. klasēs, uzsverot, ka to mērķis ir pārbaudīt, kā skolēni ir apguvuši pašas nepieciešamākās pamatprasmes. Diagnosticējošie darbi varētu norisināties februārī un martā, lai līdz pavasara brīvlaikam vēl būtu laiks savas prasmes uzlabot. Svarīgi ir, lai šos darbus redzētu arī vecāki, tāpēc bērniem tie vecākiem būtu jāparāda. VISC pārstāvis uzsvēra, ka šie darbi neietekmēs ne semestra, ne gada vērtējumu, ne arī pāreju uz nākamo klasi vai iestāšanos valsts ģimnāzijā. Tie netiks izmantoti un ievietoti arī skolu reitingos – darbus redzēs un analizēs paši skolēni, pedagogi un skolas vadība.
Lai notiktu diagnosticējošais darbs 3. klasei latviešu valodā, paredzēts mainīt Ministru kabineta noteikumus un to no februāra pārcelt uz martu. Matemātikas darbu skolēni pildīs vietnē uzdevumi.lv.
Ja bērni atsāks mācīties klātienē, tad, notiekot klātienē, pretējā gadījumā – attālināti, 6. klasē paredzēti diagnosticējošie darbi četros mācību priekšmetos. K.Špūle mudināja skolotājus jau sākt īstenot pamatprasmju pārbaudi mācību valodā, kur mutvārdu daļā skolēniem jāstāsta par kādu izlasītu grāmatu. Ja mācības noritēs klātienē, darbu dabaszinībās skolēni pildīs uzdevumi.lv, bet, ja attālināti, tad ir iespējams variēt.
Attālinātu mācību gadījumā noteiktos datumos izglītības iestādes saņems lejupielādes un darbus nosūtīs skolēniem, kuri, izmantojot datorus, aizpildīs darba lapas un noteiktā laikā aizsūtīs atpakaļ skolai. Ja būs klausīšanās daļa, to atskaņos visiem vienlaicīgi vai pārsūtīs. Ja skolēnam nav iespējams darbu pildīt datorā, skolai jānodrošina izdruka, kas jānodod bērna vecākiem, bet pēc tam jāatgādā atpakaļ uz skolu. Darbu, ja vien tas ir iespējams, var pildīt arī konsultācijā 1:1 ar skolotāju, skaidroja VISC pārstāvis. Matemātikā un dabaszinībās diagnosticējošie darbi varētu notikt 9. martā platformā uzdevumi.lv, bet, ja nav iespējams, tad papīra formātā.
Kā diagnosticējošie darbi 11. klasē pēc brīvas izvēles būtu laboratorijas darbi fizikā vai ķīmijā, kas varētu norisināties 15. aprīlī (ja mācības notiek klātienē), bet, ja nē, – tad līdz mācību gada beigām. Šie darbi var notikt tikai klātienē, jo to veikšanai nepieciešami specifiski materiāli.
Eksāmenu vietā – monotoringa darbi
Aptuveni 19 500 devīto klašu skolēnu kārtos eksāmenus atbilstoši grafikam, ja mācības klātienē atsāksies vismaz februārī (robežšķirtne ir pavasara brīvlaiks). Ja tā nenotiks, tad devītajiem eksāmeni nebūs jākārto, sacīja K.Špūle.
Ja skolēni nemācīsies klātienē, tad pēc Lieldienām (aprīlī) viņi priekšmetos, kuros paredzēti eksāmeni, pildīs monitoringa darbus, lai varētu pārliecināties, cik veiksmīgi ir apguvuši pamatskolas kursu no 1. līdz 9. klasei. Dabaszinībās varētu būt viens darbs par visiem mācību priekšmetiem vai arī katrā priekšmetā atsevišķi, iespējamo scenāriju ieskicē VISC pārstāvis. Bet tie skolēni, kuriem nepieciešams iegūt valsts valodas prasmes apguves apliecību, varēs kārtot izvēles eksāmenu latviešu valodā (mazākumtautību izglītības programmā), un tas notiek maijā. Taču galīgais lēmums par eksāmeniem 9. klasē tiks pieņemts pavasara brīvlaikā. Sertifikātus par pamatizglītību skolēni, kuri kārtoja eksāmenu latviešu valodā (mazākumtautību izglītības programmā), saņems 11. jūnijā.
Atbildot uz jautājumu, kā valsts ģimnāzijām labāk organizēt audzēkņu uzņemšanu 7. un 10. klasēs – ar iestājeksāmeniem klātienē vai attālināti vai pēc liecības –, VISC pārstāvis atzina, ka pērn ģimnāzijas rīkoja iestājpārbaudījumus un nekas labāks neesot izdomāts. Nākamais solis ir vērtēt liecības.
Lai skolēni varētu labāk patstāvīgi sagatavoties eksāmeniem, VISC izstrādājis virkni atbalsta materiālu. Tā, piemēram, centra “YouTube” kanālā ir pieejami metodiskie materiāli – deviņu videolekciju cikls ar prezentācijām. Tāpat pilnveidotas eksāmenu programmas, kas publicētas VISC mājaslapā. Tur arī norādītas sīkākas prasības, kas ir iekļautas eksāmenos.
