Šī nedēļa, protams, svarīga ar to, ka mums ir pēdējais zvans. Nedēļas garumā kopā ar klasesbiedriem salikām pēdējos punktus uz i, lai ar mācībām viss būtu kārtībā – esam jau diezgan talantīgi un gudri. Ķīmijas skolotāja otrdien pārbaudīja mūsu modrību, liekot rakstīt pēdējo kontroldarbu, bet ar to viss kārtībā. Mums klasē nav problēmu, ka kādu nepielaistu pie eksāmenu kārtošanas. Trešdien Jelgavā notika skolu strītbola turnīrs, ieguvām otro vietu. Gribējām jau būt pirmie, jo turnīra atklāšanā cīnījāmies ar to pašu komandu, ar kuru finālā, un uzvarējām. Spēlēju arī basketbolu. Mūsu komandai pagājušajā nedēļā noslēdzās sezona, un nu ir mazliet brīvāks laiks. Basketbols ir viena no nodarbēm, kas man ļoti patīk un kas varētu palīdzēt iegūt izglītību ASV. Šonedēļ uz skolu sūtīja dokumentus no iespējamām universitātēm, taču, kamēr nesēžu lidmašīnā, neko negribu solīt. Apdomāju arī citus variantus, ko darīt nākotnē. Esmu izvēlējies papildus kārtot fizikas un bioloģijas eksāmenu, lai, iespējams, savu nākotni saistītu ar medicīnu vai mācītos par inženieri, taču līdz galam neesmu nolēmis, kas būs mans lauciņš. Visvairāk baidos par latviešu valodas un literatūras eksāmenu, jo nepadodas, kā vajadzētu, – ar lasīšanu brīvajā laikā ir, kā ir. Matemātika un fizika ir cita lieta, tur iedota formulu lapa un sakarības loģiski izdomājamas, bet latviešu valodā par vērtībām rakstīt – nu nezinu!Domas pasaulīgām lietām šajās dienās nav pieķērušās. Sekoju līdz notikumiem, taču par politiku neinteresējos. Jā, esmu dzirdējis par Neo lietu un Jūrmalas mēra afērām, taču manam viedoklim nav lielas nozīmes. Interesējos tik daudz, lai zinātu, kas notiek man apkārt.Pēdējais zvans ir lielākais šīs nedēļas notikums. Noteikti pārdzīvošu, ka būs jāšķiras no klasesbiedriem, arī mācību stundu pietrūks, taču dzīve iet uz priekšu!
