Bērnu un jauniešu centrā «Junda» jau kopš oktobra pasniedzējas Ilzes Zariņas vadībā iespējams apgūt vēderdejas, indiešu un spāņu flamenko dejas.
Bērnu un jauniešu centrā «Junda» jau kopš oktobra pasniedzējas Ilzes Zariņas vadībā iespējams apgūt vēderdejas, indiešu un spāņu flamenko dejas.
Ilze Zariņa ir eksotisko deju centra «Alegria» direktore, agrāk pasniegusi jogas un aerobikas nodarbības, tagad jau pusotru gadu pati apgūst eksotiskās dejas un māca tās citiem. I.Zariņa pilnveido savu prasmi pie profesionālas dejotājas Pille Roosi Tallinā.
Kas mudināja pievērsties tieši šīm dejām?
Lai pievērstos eksotiskajām dejām, jābūt interesei par attiecīgo tautu kultūru, filosofiju, jāpatīk mūzikai. Piemēram, interese par flamenko dejām pašlaik ir visā pasaulē, lai gan tiek uzskatīts, ka flamenko – Spānijas čigānu folkloras dejas – vislabāk izpilda paši čigāni. Eksotiskās dejas sniedz iespēju aizmirsties, iespēju padzīvot citā pasaulē un identificēties ar to. Dejas pilnveido gan fiziski, gan emocionāli, gan garīgi. Eksotiskajās dejās nav vajadzīgs partneris, sieviete var būt viena pati. Sievietēm vairāk patīk dejot nekā vīriešiem. Šīs dejas dod iespēju transformēt uzņemto seksuālo enerģiju. Visi pieminētie deju stili patiesībā ir solo, tas nozīmē, ka jāuzstājas vienai pašai, līdz ar to veidojas spēcīgāka personība, kas var to uzņemties.
Vai ir mērķis izveidot grupu, kas varētu koncertēt?
Viens mērķis ir izveidot grupu, kas varētu uzstāties auditorijas priekšā. Otrs mērķis ir deja kā terapijas veids. Piemēram, vēderdejas sākotnēji nāk no senās Ēģiptes kā auglības rituāla daļa gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ar šīm dejām lūdza dievus dot labu ražu. Ar tām sieviete sagatavoja savu organismu bērniņa iznēsāšanai. Arī pēc viņa sagaidīšanas ar vēderdeju palīdzību var atjaunot organismu. Gaidot mazuli, cieš mugura. Vēderdejas saudzīgi izvingrina muguru, attālina novecošanos un saglabā sievietes reproduktīvās funkcijas. Psiholoģiski mūsu sievietēm eksotiskās dejas ir ļoti vajadzīgas, jo palīdz celt pašnovērtējumu, kas pārsvarā ir diezgan zems, dod iespēju apzināties, ka viņas ir skaistas, seksuālas. Tas vien jau ko nozīmē, ka sievietēm dejojot mirdz acis.
Vai katram ir dabas dots talants dejot?
To spēj gandrīz katrs. Apmēram 95 procenti cilvēku var iemācīties dejot. Ļoti talantīgi to var darīt kādi pieci procenti. Cilvēks jau pats jūt, kādas dejas viņam ir piemērotākas. Ja ir laba ritma izjūta, var iet uz spāņu dejām. Ja sieviete vēlas ko lēnīgu vai sievišķīgu, var izmēģināt sevi vēderdejās. Tās ir unikālas ar savu mierīgo, sievišķīgo enerģiju un veselību uzlabojošo faktoru. Flamenko vairāk paņem enerģiju, dod iespēju izlādēties. Indiešu dejas ir tuvas jogai, kas dod garīgo spēku.
Kāds ir dejotāju vecums?
Vecums ir ļoti dažāds – no padsmitgadīgām meitenēm līdz kundzēm. Rīgā kursus apmeklē pat viena vecmāmiņa ap gadiem septiņdesmit. Nevar būt nekādu vecuma ierobežojumu, ja cilvēks kursus apmeklē terapijas mērķiem. Rīgā grupā, kas uzstājas skatītājiem, ir vairākas dejotājas ap gadiem četrdesmit.
Kā kursus vērtē pašas dejotājas.
Anetei (15 gadu, apmeklē indiešu dejas) kursi liekas interesanti, bet ir arī mazliet grūti izpildīt visas prasības.
Agija uzskata, ka vajag mazliet izrauties no mājas, jau agrāk ir mācījusies pie Ilzes un tagad labprāt turpina dejot. Viņai patīk mūzika un austrumu kultūra.
Biruta priecājas par to, ka var brīvi dejot viena un atklāt savu sievišķīgo plastiku, tikai atzīst, ka indiešu dejās visvairāk ir noslogotas kājas.
Guna nāk uz visām deju grupām un neuzskata, ka tā būtu pārāk liela slodze. Viņa atzīst, ka eksotisko deju filosofija un ritms ir pilnīgi atšķirīgs no latviešu dejām, arī fiziskais noslogojums – citāds. Patīk, ka visas dejas ir vērstas tikai uz sevi, ķermeņa izjūtu, plastikas apzināšanos.
