No siltākām zemēm jau atlidojušās zosis ir pavisam normāla parādība, atzīst Ornitoloģijas biedrības projektu vadītājs Edmunds Račinskis.
No siltākām zemēm jau atlidojušās zosis ir pavisam normāla parādība, atzīst Ornitoloģijas biedrības projektu vadītājs Edmunds Račinskis.
Jelgavas rajonā Svētes grīvā un Ventspils Tārgales ciematā ornitologi novērojuši no siltākām zemēm atlidojam pirmās zosis. Kā varam uzzināt Ornitoloģijas biedrības mājas lapā , Svētes grīvā viena zoss redzēta jau nedēļu iepriekš, taču šo putnu bari tur vēl nav manīti. Savukārt Ventspilī Tārgales ciematā redzēts zosu bars. Tas lidojis zemu un devies dienvidu virzienā.
Ornitoloģijas biedrības projektu vadītājs E.Račinskis atzīst, ka atlidojušās zosis nav nekas neparasts un straujās laika apstākļu maiņas, kad temperatūra mainās no plus septiņiem grādiem vienā dienā līdz mīnus deviņiem nākamajā, šiem putniem nekaitē: «Zosis, tāpat kā gulbji, ir lieli, spēcīgi un izturīgi putni, kas no siltākām vietām (kas arī ir tikai nosacīti siltās zemes – Centrāleiropa un Rietumeiropa) caur Latviju lido uz tundru Norvēģijas un Somijas ziemeļos, kur arī ligzdo. Šiem putniem svarīgākais ir, lai ūdens krātuves nebūtu aizsalušas. Turklāt viņi ļoti savlaicīgi jūt gaidāmās laika apstākļu maiņas un, jūtot temperatūras pazemināšanos, ļoti operatīvi spēj atkāpties uz nedaudz siltāku vietu – kaut tepat Lietuvas vidienē. Kad sals atkāpies, putni atkal atgriežas. Šāda ceļošana putniem ir ļoti raksturīga, un šogad to varēja novērot arī saistībā ar strazdiem, kas bija atlidojuši jau februāra sākumā. Daži iedzīvotāji satraucās, ka šie strazdi vēlākajos salos varētu būt nosaluši, taču patiesībā tie ir atkāpušies uz nedaudz siltāku vietu, kur mierīgi nogaida siltuma iestāšanos arī Latvijā.»
Edmunds Račinskis stāsta, ka ir laika apstākļu gājputni un kalendārie migranti. Pirmie ziemo no ligzdošanas vietas netālās zemēs un atgriežas, vadoties pēc reālajiem laika apstākļiem. Viņi nereti siltākā laikā atlido, bet, uznākot salam, atkal atkāpjas. Un tā līdz brīdim, kad ligzdošanas zemē laika apstākļi ir kļuvuši putniem pilnībā piemēroti. Savukārt kalendārie migranti ziemo tālu – piemēram, Āfrikā – un viņiem nav iespējams uzzināt, kāds laiks ir ligzdošanas vietā, tādēļ tie katru gadu atgriežas aptuveni vienā laikā – sākot ar marta beigām, līdz pat maija otrai pusei. Pie otrajiem migrantiem pieder, piemēram, Latvijā labi zināmā dzeguze vai grieze.