Romantisks, nesteidzīgs, smeldzīgs divu cilvēku stāstījums par savu dzīvi, sastapšanos, pārpratumiem un mīlestību.
Jau romāna pirmajā teikumā skan apgalvojums – grāmata man izglāba dzīvību. Liekas neticami, taču reizēm grāmata var būt noderīgāka par dzīva cilvēka klātbūtni, kas uzdos jautājumus, bieži vien tādus, kādus tai brīdī nemaz nevēlies dzirdēt. Taču grāmata būs uzticīga tavas sirdsbalss klausītāja.
Nikolā Barro romāna «Sievietes smaids» varonei, uzzinot par mīļotā cilvēka nodevību, ap sirdi pavisam smagi, galvā jaucas nesaprotamas domas, kājas nes pa bīstamām vietām. Par laimi, viņa pavisam nejauši iegādājas nepazīstama autora grāmatu, ko izmisumā arī nolemj izlasīt.
Tiešām neparasti – jo vairāk tāpēc, ka Orelī atzīst tikai pavārgrāmatas. Varbūt tas bija liktenis, kas lika viņai iemaldīties necilā grāmatnīcā un nopirkt konkrēto grāmatu? Orelī tam tic, jo kā gan iespējams, ka grāmatā atrod tik daudzas norādes uz sevi un savu restorānu. Viņa tik ļoti identificējas ar romāna varoni, ka nolemj satikties ar autoru.
Otrs grāmatas varonis Anrī stingri ievēro literāro anonimitāti. Viņš ir uzrakstījis pirmo romānu, mainījis identitāti, uzdodas par angli, vientuļnieku. Anrī nevēlas nevienam to atklāt, ne jau presei un kolēģiem, kur nu vēl uzstājīgajai lasītājai. Anrī nejauši, neapzināti iegaumējis Orelī smaidu, apģērbu un atrašanās vietu, ko veiksmīgi literāri izmantojis.
Mani tieši Anrī pārdomas un izlocīšanās teikt taisnību, viņa visdažādākie izgājieni, kurus varētu nosaukt arī par maziem meliem, saista vairāk nekā Orelī apsēstība. Saka jau, lai izārstētos no mīlestības, vajag iemīlēties citā. Nu tā jau beigās arī notiek pēc dažādu pārpratumu virknes.
Grāmata patiks romantiķiem, visiem, kam apnikušas mīlas grāmatas, kas pilnas ar seksa ainām un brendu reklamēšanu. Tā ir atturīgā stilā, bez uzbāzības. Kas zina, varbūt tā gaida tieši tevi. Es ticu, ka katrai grāmatai ir savs lasītājs, un visas grāmatas ir labas, katrā brīdī citādas.
Pati tiešām ļoti daudz lasu un nemaz nevaru iedomāties savu dzīvi bez lasīšanas. Bet var saprast arī Orelī, kas tic, ka tikai pavārgrāmatas spēj cilvēci padarīt laimīgāku. Neesmu vēl redzējusi cilvēku, kas apliecinātu, ka grib ēst negaršīgi. Bet paēdis cilvēks vienmēr ir apmierināts, pat laimīgs.
Sadarbībā ar grāmatu apgādu «Zvaigzne ABC»
Veneranda Godmane, Pārlielupes bibliotēkas vadītāja
