Vairāk ar nodokļiem jāapliek patēriņš, luksuspreces un spekulācijas, mazāk – darbaspēks.
Kā nākamā gada budžets ietekmēs mājsaimniecības, pensionārus, uzņēmējus, tai skaitā – lauksaimniekus, un vai 2011. gads būs labāks, stāsta «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis– Kā nākamā gada budžets un nodokļu pakete ietekmēs Latvijas vidējās ģimenes ikdienu?2010. gada budžets ir krīzes budžets, kas paredz tālāku izdevumu samazinājumu, tāpēc jārēķinās ar mazākiem ienākumiem vai papildu izdevumiem. Arī izmaiņas nodokļu sistēmā lielākā vai mazākā mērā ietekmēs katru Latvijas mājsaimniecību. Piemēram, ikvienai ģimene, kurai pieder mājoklis vai auto, nākamgad palielināsies izdevumu apmērs, jo tiek ieviests dzīvojamās platības nodoklis un palielinātas transportlīdzekļu ikgadējās nodevas likmes. Dzīvojamās platības nodokļa apmērs atkarībā no īpašuma vērtības noteikts 0,1 – 0,3% no kadastrālās vērtības (minimālais maksājums – pieci lati gadā), tādējādi šis nodoklis būtiski neietekmēs ģimeņu budžetu, jo standarta dzīvokļiem un mājām reģionos šis maksājums gadā būs 5 – 15 lati. Lielāki izdevumi gaidāmi autobraucējiem, jo transportlīdzekļu ikgadējā nodeva atkarībā no automašīnas masas palielināsies par 12 – 43 latiem gadā. Diemžēl iedzīvotāju ienākumi nākamgad turpinās sarukt, samazinoties algām un pabalstiem. Strādājošajiem, paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 23 līdz 26 procentiem, nākamgad vidēji par 2 – 4% varētu samazināties neto jeb uz rokas saņemtā alga. – Vai turīgākām ģimenēm slogs būs lielāks?Iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana procentuāli vairāk ietekmēs cilvēkus, kuriem ir lielāka alga un nav apgādībā esošu personu, savukārt mazāk skars tos, kuriem ir mazāka alga, un tos, kuriem ir apgādībā esošas personas (bērni, nestrādājoši laulātie u.c.). Darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu, ienākumi varētu samazināties par pāris latiem mēnesī, cilvēkiem ar 500 latu bruto algu ik mēnesi sanāks par 10 – 13 latiem mazāk, savukārt tiem, kuri saņem 1000 latu un vairāk, ienākumi saruks par vairāk nekā 20 latiem mēnesī. Arī dzīvojamās platības nodoklis augstāks būs tiem, kuriem ir dārgi un lieli mājokļi, piemēram, lielu māju Rīgā vai Jūrmalā īpašnieki maksās 0,3 procentus no kadastrālās vērtības – gadā tie būs vairāki simti latu. Jāsaka gan, ka šeit vēl ir atrodamas rezerves valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu palielināšanai, jo īpašums atšķirībā no ienākumiem ir grūti noslēpjams. Ienākumus var noslēpt – algu aploksnē var maksāt –, savukārt māju aploksnē neielikt. Tādējādi dzīvojamās platības nodokļa likme varēja būt lielāka un izteikti lielāka tieši ekskluzīvajiem īpašumiem, kas nozīmētu augstāku nodokļu slogu bagātākajiem iedzīvotājiem. Likumsakarīgi, ka tiek ieviesti arī nodokļi kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, piemēram, dividendēm un procentu ienākumiem no depozītiem, kas nozīmē lielāku nodokļu slogu tieši vidusslānim un turīgākajiem iedzīvotājiem, kuri gūst ienākumu no saviem ieguldījumiem.– Kā mainīsies pensionāru dzīves līmenis?Pieņemtais valsts budžets nākamgad attiecībā uz pensijām izmaiņas neparedz – pensijas netiks samazinātas un arī indeksētas. Protams, lielāko pensiju apmēru negatīvi ietekmēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana no 23 līdz 26 procentiem. Pensionāriem papildu izdevumi varētu rasties saistībā ar dzīvojamās platības aplikšanu ar nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) palielināšanu, dārgāka kļūs arī auto uzturēšana transportlīdzekļu nodevas dēļ. Tomēr krīzes apstākļos ir arī mierinoša ziņa – ekonomiskā lejupslīde līdz ar mazākiem ienākumiem nes patēriņa preču cenu samazināšanos jeb deflāciju. Tā turpināsies arī nākamgad, kas nozīmē arī zemākas cenas gan daļai produktu, tajā skaitā pārtikai, gan pakalpojumiem.– Vai mazturīgie nenokļūs vēl sliktākā situācijā?Pozitīvi, ka netika realizēta sākotnējā iecere strādājošajiem samazināt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par bērniem un citām apgādībā esošām personām, jo šādā gadījumā visvairāk ciestu tieši nelielo algu saņēmēji un ģimenes ar bērniem. Tādējādi mazturīgajiem iedzīvotājiem netiks uzkrauts vislielākais budžeta izdevumu samazināšanas smagums. Kā jau minēju, deflācija nozīmē arī mazākus izdevumus par ikdienas precēm, tajā skaitā pārtikas produktiem, kas kompensēs ienākumu samazinājumu.– Vai slogs uzņēmējiem būs panesams?Uzņēmējiem nodokļu slogs augs, un daudziem būs jācīnās par izdzīvošanu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana mazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, jo salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju pie mums darbaspēka nodokļu likmes ir visaugstākās – tas var negatīvi ietekmēt jaunas investīcijas un darbavietu radīšanu. Ir gan plānots veikt izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmumu veidošanu, kas varētu sekmēt iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un savu individuālo un ģimenes uzņēmumu dibināšanu, lai darbotos un nodrošinātu ar darbu sevi un savus ģimenes locekļus.– Kā budžets ietekmēs lauksaimniecības nozari?Lauksaimniekiem jārēķinās ar to, ka zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām NĪN likme palielinās no 1 līdz 1,5 procentiem no kadastrālās vērtības. Tomēr tas nenozīmē, ka NĪN maksājums palielināsies par 50 procentiem, jo kadastrālā vērtība daudzviet samazinājusies par 20 – 30 procentiem, kas nozīmē, ka nodokļa maksājuma reālais palielinājums vidēji varētu būt tikai 10 – 20 procentu, turklāt joprojām tiek saglabāts šā nodokļa ikgadējā pieauguma ierobežojums, ka nodokļa apmērs nepalielinās par vairāk nekā 25 procentiem gadā. Tā saucamajiem dīvānu zemniekiem gan var nākties maksāt vairāk, jo neapstrādātai lauksaimniecības zemei NĪN būs 3 procentu apmērā no kadastrālās vērtības – cerams, augstāks nodoklis stimulēs apstrādāt lauksaimniecības zemi. Tāpat lauksaimniekiem jārēķinās ar to, ka var samazināties ienākumi, kas tiek gūti no fondu naudas, jo ar ienākuma nodokli plānots aplikt naudas summas, kas tiek izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.– Kas ir galvenās pēc iespējas ātrāk labojamās kļūdas?2010. gada budžets un pieņemtie nodokļu grozījumi lielā mērā veikti matemātiski, lai sastādītu šo budžetu ar tādu deficītu, kas pieņemams starptautiskajiem aizdevējiem, mazāk domājot par nodokļu sistēmas izmaiņu ietekmi uz ekonomiku kopumā. Pārāk maz uzmanības tiek veltīts jautājumam par nodokļu nemaksāšanu un nodokļu iekasēšanai. Nodokļu sistēmā jāturpina mainīt akcenti, vairāk ar tiem apliekot patēriņu, luksuspreces un spekulācijas un mazāk nodokļu slogu attiecinot uz darbaspēku. Bezdarbs ir būtiska problēma, tādēļ jācenšas stimulēt visu veidu uzņēmējdarbību un jaunu darbavietu radīšanu, jo, tikai aktivizējot ekonomiku un radot darbavietas, palielināsies ieņēmumi budžetā un mazināsies izdevumi dažādiem pabalstiem.– Vai 2011. gads sabiedrībai būs labāks?Atsevišķās nozarēs jau redzamas dažas stabilizācijas pazīmes, un arī globālā ekonomika uzrāda iespējamo atkopšanos no finanšu krīzes radītajām sekām, aktivizējas tirdzniecība, kas varētu ļaut mūsu eksportētājiem uzlabot savus realizācijas apjomus jau 2010. gadā. Nākamgad bezdarbs Latvijā vēl saglabāsies augsts, savukārt 2011. gadā tas pakāpeniski varētu sākt samazināties, jo līdz ar labākiem panākumiem ārējos eksporta tirgos vajadzēs saražot vairāk un tiks radītas jaunas darbavietas.
