Kokapstrādātāji uzstāda rekordu produkcijas izvešanā, ekologi uztraucas par bioloģisko daudzveidību un ainavu.
Modernas tehnoloģiskās līnijas palaišana cēlkoka grīdu rūpnīcā «Amber Wood» Jaunsvirlaukas pagasta Vārnās un jaudīgāka strāvas transformatora uzstādīšana masīvu priedes koka mēbeļu rūpnīcai «Eibe L», kas atrodas Jelgavā, Graudu ielā, liecina par ražošanas pieaugumu kokapstrādē. 2011. gadā Latvijas kopējais eksportētās produkcijas apjoms sasniedzis augstāko vērtību atjaunotās valsts neatkarības laikā – 1,15 miljardus latu. Latvijas Dabas fonds tomēr ir nobažījies par ievērojamo kailciršu īpatsvaru mežizstrādē un dabas bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Simtgadīgu ošu un ozolu grēdas krautuvē pie Vārnām rāda, ka pašlaik mežā ir karsts darbalaiks. Smagā tehnika droši iet pa sasalušo zemi, tiek zāģēti koki, vesti ārā baļķi. «Darba ir krietni vairāk nekā pirms pieciem gadiem, kad šeit sāku strādāt. Tolaik ar simt kubikmetriem koksnes mums pietika apmēram mēnesim. Tagad šādu apjomu izstrādājam nedēļā. Atduramies pret problēmām zāģēšanā, žāvēšanā, taču tās risinām ar domu, ka kokapstrādes apjomi vēl augs,» stāsta «Amber Wood» ražošanas vadītājs Ivars Jansons. Viņam uzņēmums ir pirmā darbavieta pēc inženiera diploma iegūšanas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē. Prasa atbildību un godīgumu«Amber Wood» strādā piecdesmit darbinieku. I.Jansons piebilst, ka to skaits nav būtiski mainījies arī lejupslīdes gados un tuvākajā nākotnē varētu nedaudz augt. Arodizglītību uzņēmuma darbiniekiem neprasot. Galvenais esot godīgums un disciplīna. «Šis angārs ar jauno zāģi maksā pusmiljonu, un strādniekiem, kas ar to strādā, ir liela atbildība,» saka I.Jansons par jauno tehnoloģisko līniju. Viņš skaidro, ka pirms pieciem gadiem uzņēmums par eksportu tikai sapņoja, bet pirms diviem gadiem nebija citas izejas, tikai ieiet ārējos tirgos: «Eiropai mēs esam ļoti maza rūpnīca. Ja klients grib ko pamainīt produkcijas izskatā, varam to izdarīt pietiekami ātri.» «Amber Wood» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rugājs, kas šonedēļ atrodas darījumu braucienā Vācijā, telefonsarunā piebilda, ka uzņēmumam pašlaik svarīgākais uzdevums ir ražošanas intensifikācija. Uzņēmējs sūdzēsies valdībai Jelgavas nomalē atrodošās mēbeļu fabrikas SIA «Eibe L» neto apgrozījums 20011. gadā palielinājies līdz 3,39 miljoniem latu, kas ir par 300 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn. Uzņēmuma ražotās masīvās priedes koka mēbeles tiek pārdotas Eiropā. Uzņēmumā strādā 180 darbinieku. Tā īpašnieks un vadītājs Rūdis Lūsiņš stāsta, ka gatavojas rakstīt sūdzību Ekonomikas ministrijai. «Daudz runā par valsts atbalstu eksportspējīgiem uzņēmumiem, taču, kad mums vajag palielināt strāvas pieslēguma jaudu, valsts uzņēmums «Latvenergo» «plēš nost bikses». Rēķinu, ka jauna transformatora uzstādīšana izmaksā ne vairāk kā 10 tūkstošus latu, taču «Latvenergo» prasa maksāt 18 tūkstošus.» Uz jautājumu par uzņēmuma tālāko perspektīvu R.Lūsiņš atteic: «Jāstrādā, esam izlaidušies.» Viņš piebilst, ka uz fabriku nākot daudz darba meklētāju. Taču vairums esot mazkvalificēti un arī maz motivēti apgūt uzņēmumam vajadzīgos arodus. Mazs ir stabilsMeža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins atturas no prognozēm, cik ilgi varētu turpināties kokapstrādes eksporta augšupeja, taču pamats attīstībai esot stabils. Viņaprāt, saimnieciskajā krīzē pozitīva loma bijusi faktoram, ka Latvijas kokrūpnieku uzņēmumi ir nelieli. Tie spējot ātri pielāgoties tirgus prasībām, iegūt jaunas nišas. «Somi un vācieši apturēja vairākas lielas rūpnīcas, taču mums pilnīgi ražošanu pilnībā pārtrauca retais. Krīzes laikā pirmkārt sabruka pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības produkcijas. Piemēram, «Latvijas finieris», kas ražoja speciālus saplākšņus tankkuģiem, zaudēja ilggadēju partneri Diendvidkorejā. Taču uzņēmums pārorientējās uz citiem tirgiem, kur produkta pievienotā vērtība nav tik liela, toties pieprasījums stabilāks,» stāsta A.Domkins. Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis teic, ka saistībā ar meža nozares panākumiem viņam bažas rada kailciršu daudzums un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās. «Mežinieki stāsta, ka viņi izcērt tikai nelielu daļu no ikgadējā koksnes krājas pieauguma, kas prasmīgi audzētajos mežos tā arī ir. No dabas aizsardzības viedokļa vairāk vajag aizsargāt dabiskos mežus, kas pēdējā laikā dažviet tiek izcirsti.» Savukārt saimnieciski iekoptajos mežos eksperts iesaka vairāk izmantot izlases cirti, kas atšķirībā no kailcirtes mazāk skādē bioloģiskajai daudzveidībai un mazāk bojā tradicionālo mežu un lauku ainavu. Par 33 procentiem vairāk ciršanas apliecinājumuValsts meža dienests (VMD), ieskaitot 2010. gada nogalē izsniegtos apliecinājumus, kuru darbība sākās no 2011. gada, pērn izsniedza ciršanas apliecinājumus par 22,57 miljoniem kubikmetru koksnes, un tas ir par 33 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš, aģentūrai BNS pastāstīja VMD preses sekretāre Selva Šulce. Valsts mežos VMD 2011. gadā izsniedza ciršanas apliecinājumus par 12,58 miljoniem kubikmetru koksnes, savukārt pārējos mežos – par 9,99 miljoniem kubikmetru. Salīdzinājumā ar 2010. gada koku ciršanai uzrādīto apmēru pērn minētais ieplānotais ciršanas apmērs valsts mežos ir par 2,94, bet pārējos mežos – par 2,62 miljoniem kubikmetru lielāks. Visvairāk ciršanas apliecinājumu izsniegti priežu (34,6 procenti), bērzu (29,2 procenti) un egļu (17 procentu) audžu ciršanai. S.Šulce norāda, ka tieša salīdzināšana par plānoto koku ciršanas apmēru gadā varētu būt neobjektīva, jo no 2011. gada apliecinājumu koku ciršanai darbības laiks ir trīs gadi, un tas nozīmē, ka 2011. gadā izņemtajā apliecinājumā norādīto koksnes apmēru meža īpašnieks var cirst triju gadu laikā. (BNS)
