Šoferu terminoloģijā vārds «ekstras» nozīmē automašīnu ražotājrūpnīcu paredzētos tehniskos uzlabojumus un ērtības, pret kurām satiksmes drošības dienesta darbiniekiem nav iebildumu.
Šoferu terminoloģijā vārds «ekstras» nozīmē automašīnu ražotājrūpnīcu paredzētos tehniskos uzlabojumus un ērtības, pret kurām satiksmes drošības dienesta darbiniekiem nav iebildumu. Citādi ir ar modes lietiņām, ko automašīnu īpašnieki mēdz pierīkot saviem braucamajiem.
«Ķenguru sitamie»
Ceļu satiksmes drošības departamenta speciālisti skaidro, ka stieņi automašīnu priekšpusē ir atļauti tikai paaugstinātas pārgājības automobiļiem un kokvedējiem. Pārējiem tie nedrīkstētu būt, taču daži «ķenguru sitamo» iemanās pierīkot pat jaunākā izlaiduma «Volkswagen» «vabolei».
Paaugstinātas pārgājības automobilis lielākās daļas izpratnē ir visi pilnpiedziņas jeb tā sauktie «quattro» vāģi. Tas ir kļūdaini: piemēram, «Audi Quattro» noteikti nav paaugstinātas pārgājības auto. Pie tādiem pieskaitāmi dažādi «džipi», to vidū arī «Ņiva» un UAZ. Ne velti šāda tipa mašīnas iecienījušas tādas firmas kā «Lattelekom», «Latvijas gāze», «Latvenergo», «Latvijas valsts meži». Attiecībā uz kokvedējiem viss ir skaidrs, lai gan arī «Scania» un «Volvo» pārsvarā brauc pa šosejām, savākušas baļķus no krautuvēm meža malās. Tomēr tur ir loģika. Principā neviens nevar argumentēt, kādēļ būtu vajadzīgi papildstieņi, piemēram, automašīnai «Honda CRV». Šādi stieņi daudzos gadījumos ir tikai modes lietiņa. Arī Eiropas Savienība (ES) drīzumā paredz pieņemt normu, kas tos aizliegs. (Galvenie «nemiera cēlāji» bija apdrošinātāji. Apdrošināšanas izmaksu lielums taču ir krasi atšķirīgs, piemēram, vienkāršai «Volvo» automašīnai un tādai, kam priekšā ir vesels dzelžu režģis. Sevi tāds «vāģis» varbūt papostīs mazāk, toties priekšā braucošo, iespējams, sadrupinās līdz pusei.)
Tātad lielākoties nav loģiska pamatojuma, kādēļ aizsargstieņi automašīnu priekšā būtu vajadzīgi. Tiesa, Starptautiskās autosporta federācijas noteikumi apvidus automobiļu krosos pieļauj «ķenguru sitamos», taču vienīgi tādēļ, lai pasargātu vai pie tiem piemontētu lukturus, turklāt stieņiem jābūt stiprinātiem pie bampera, nevis pie lonžeroniem vai rāmjiem, kā to dara pie mums. Šie stieņi nav domāti bērzu pļaušanai.
To primārā funkcija ir pasargāt automašīnu no kokiem, zariem vai dzīvnieku bariem, nevis «taranēt» citus satiksmes dalībniekus. Ja tomēr stieņi redzami uz daudzām citām automašīnām, tad jārunā par gluži citu problēmu – satiksmes uzraudzību. CSDD veic tehniskās apskates, kas savā ziņā līdzinās momentfotogrāfijai, bet nepārbauda automobiļus uz ceļiem. Turklāt pagaidām arī Ceļu satiksmes noteikumos nav īpaša punkta, kas reglamentētu «ķenguru sitamos», tomēr jābūt gataviem, ka arī Latvijā tie būs strikti aizliegti, kad būsim pievienojušies ES.
Spoileri
Pret spoileriem CSDD darbiniekiem faktiski nekādu iebildumu neesot. Tiesa, tie nedrīkst veidot bīstamus elementus, piemēram, asus stūrus vai radzes, lai netraumētu citus satiksmes dalībniekus (velosipēdistus, kājniekus). Daži, piemēram, mēģina uz motora pārsega uzmontēt visneiedomājamākos elementus. Dažkārt tie ir tik īpatnēji, ka autoapkopes staciju darbinieki apmulst un nespēj izšķirties, vai tāda automašīna drīkstētu braukt pa ceļiem. Tādos gadījumos īpašnieks tiek sūtīts uz CSDD Rīgā, Miera ielā, kur inspektori un eksperti nereti konstatē, ka cilvēks patērējis daudz izdomas, darba un naudas, bet beigās viņa iegriba jāierobežo. Piemēram, nesen kāds bija izgatavojis miroņgalvu, ko grasījās pieskrūvēt motora pārsega vidū. Nācies viņam paskaidrot, kāpēc, piemēram, «Mercedes» savu firmas zīmi izgatavo nolokāmu – lai triecienā nenodarītu nevienam pāri. Var jau iebilst – kā tad tiek pieļauts, ka, piemēram, vecajām volgām briedis ar visiem ragiem «skrien vāģim pa priekšu»? Agrāk bija pavisam citi noteikumi, arī mašīnu skaits uz ceļiem bija nesalīdzināmi mazāks.
Tjūnings
Nākotnē Latvijā tiks stingrāk reglamentēta automašīnu stiklu tonēšana. Pagaidām CSDD speciālisti nespējot izsekot visam, ko no ārzemēm pie mums ieved: dažādas plēves logu stikliem un lukturiem, visādas skaistuma uzlikas. Ar laiku tas tikšot limitēts, un par pamatu nebūšot tikai patikšana vai nepatikšana. Pie mums pagaidām drīkst «ievilkt» praktiski visu ko, piemēram, no ASV, kuras ražojumiem nav itin ne mazākā sakara ar Eiropas prasībām.
Spoguļplēves pie mums aizliegtas kategoriski, tas jau satiksmes noteikumos ierakstīts. Bet attiecībā uz citiem aptumšošanas paņēmieniem jāņem vērā Eiropā iedibinātās prasības: priekšējiem stikliem jānodrošina gaismas caurlaidība vismaz 70%, priekšējiem sānstikliem – 75% apmērā.
Lukturi
Parasti automašīnām pieļauj divus papildu lukturus – vai nu miglas, vai tālās gaismas. Ir gadījumi, kad oriģinālajam automobilim ir tikai divi galvenie lukturi, bet īpašnieks pielicis vēl divus miglas un divus tālās gaismas lukturus. Arī šādi aprīkotām automašīnām nebūtu problēmu iziet tehnisko apskati: tas nav pārkāpums, ja vien tiek ievērotas prasības attiecībā uz izstarotās gaismas stiprumu. Vīri reizēm mēdz salikt «pannas» – liela diametra prožektorus. Šajā ziņā lielākoties grēko džipu īpašnieki. Parasti viņi rīkojas pēc shēmas: dodoties uz tehnisko apskati, neatļautos lukturus noņem, bet pēc tam atkal pieskrūvē. Ievērojot mūsu autobraucēju neierobežoto atjautību, nav izslēgts, ka patiesībā daudzie prožektori saslēdzami visneiedomājamākajās kombinācijās.
Bieži vien uz ceļiem redzēti dažādu marku automobiļi ar lukturu rindu virs jumta. Laikam saskatījušies seriālu par Teksasas reindžeru un līdzīgas filmas, šādu «vāģu» īpašnieki iedomājas pietiekami izglītojušies un neuzskata par vajadzīgu painteresēties, vai tas atļauts pie mums.
Kādas ir prasības pret lukturu novietošanu uz jumta? To nedrīkst darīt nevienai automašīnai! Tiesa, dažu firmu ražotajiem lielajiem vilcējiem jau rūpnīcā uzstāda tālās gaismas, tās ir paredzētas braukšanai tumšajā gadalaikā pa tundru… Bet, ja dažas tādas automašīnas redzamas arī Latvijā, nav dzirdēts, ka to vadītāji būtu kādu apžilbinājuši.
Vēlreiz: ne vieglajiem auto, ne džipiem, ne mikroautobusiem uz jumta nedrīkst būt lukturi. Ja kāds tos uzmontējis – tas atkal ir jautājums par neefektīvu kontroli.
Kā jau minēts, pierīkojot papildlukturus, noteicošais ir ievērot to spilgtumu, ko tālajām gaismām limitē tā saucamais kontrolskaitlis. Uz oriģināla marķēta luktura tas ir blakus Eiropas tipa apzīmējumam «E». Pieņemsim, tur ir norādīts skaitlis 20. Automobilim, kuram ir, teiksim, pavisam četri vienlaikus ieslēgti lukturi, šo skaitļu summa nedrīkst pārsniegt 75. Šo normu paredz noteikumi par apgaismes ierīču uzstādīšanu. Tādēļ bieži iznāk domstarpības ar autoīpašniekiem: ja mašīnai katrs no diviem oriģinālajiem lukturiem apzīmēts ar skaitli 20, bet veikalā viņš nopircis divus lukturus ar apzīmējumu 37,5, tātad šie divi lukturi vieni paši jau «izpilda» visu normu. Principā tie drīkst tikt uzstādīti, taču nedrīkst degt kopā ar oriģinālajām tālajām gaismām. Tas jāņem vērā, dodoties uz tehniskajām apskatēm.
Dažiem patīk savus braucamos padarīt par tādām kā Ziemsvētku eglītēm. Taču pārējiem braucējiem tas traucē, spīd acīs, novērš uzmanību.
Jāatceras – nav atļauts izmantot nekādas gaismas ierīces, kas nav minētas noteikumos par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un tehnisko apskati.
