Tuvākajā laikā Jelgavas novada pašvaldība sola izsludināt Elejas vidusskolas vecās sporta zāles un tās ģērbtuvju remonta iepirkumu. Elejas vidusskolas sporta skolotāja un regbija trenere Sandra Avota teic, ka jūtas ļoti apbēdināta, jo solījums Elejā uzbūvēt sporta nodarbībām piemērotu halli palicis “uz papīra”. “Trīsdesmit gadu gaidīju, kad Elejā būs tāda halle, kāda ir daudzos citos pagastos. Mūsu bērniem ir labi sporta rezultāti, vairāki iekļauti Latvijas izlasē, taču treniņu apstākļi ir nepiemēroti. Elejnieki jūtas apmānīti,” teic S.Avota. Pagājušās nedēļas nogalē viņa ar saviem audzēkņiem devās uz treniņu turnīru Staļģenē, kur ir gan halle, gan cīņas zāle. Tā kaut nelielā mērā tika kompensēts, ka pašu mājās pašlaik trenēties nav īsti kur. Ar regbiju Elejā nodarbojas ap 70 jauniešu, savukārt Elejas vidusskolā mācās vairāk nekā trīs simti bērnu un jauniešu, kam visiem ir obligātās sporta stundas.
Pašvaldības plānā bija peldbaseins ar termālo siltumu
Pirms trim gadiem pārpildītā Elejas saieta nama zālē tika apspriests Jelgavas novada domes rosinātais jaunbūves projekts “Zema enerģijas patēriņa ēka “Elejas Sporta halle un peldbaseins””.
“Cik vien Jelgavas novads pastāv, tik esam apzinājušies elejnieku ilgas pēc sporta halles. Pēc tam, kad pakāpeniski tika īstenoti tādi vērienīgi projekti kā zema enerģijas patēriņa ēkas jaunā Valgundes Sporta halle, jaunā Svētes pirmsskolas ēka, Staļģenes vidusskolas Sporta halle ar ēdnīcu, Elejas puses iedzīvotāji ar nepacietību ir gaidījuši, ja tā var teikt, savu rindu. Beidzot varam nodot vērtējumam vienu no svarīgākajiem projektiem būvdarbiem šajā un nākamajā gadā, kas apliecina vien to, ka Jelgavas novads mērķtiecīgi īsteno savu attīstības programmu un investīciju plānu,” toreiz teica Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Viss komplekss – 5612 kvadrātmetru platībā – paredzēja trīsstāvu būvi ar virsgaismas konstrukciju jumtu, kas tai piešķirtu vizuālu vieglumu un pielietu ar saules gaismu. Tajā būtu vingrošanas zāle, zāle dejām un cīņas sportam, trenažieru zāle, sporta zāle ar florbola laukumu un galu galā arī baseins ar četriem 25 metru celiņiem un pat atsevišķs baseins ar siltāku ūdeni zīdainīšu peldināšanai. Tika plānots, ka sporta halli un peldbaseinu varētu izmantot ne vien apkārtējo pagastu iedzīvotāji, bet arī kaimiņi lietuvieši un ka, iespējams, baseinu sildīs 70 grādu karstais pazemes ūdens, kas zem Elejas atrodas apmēram pusotra kilometra dziļumā. Tomēr pazemes dzīļu apgūšanai līdzekļi pagaidām nav atradušies.
Valsts kontrole norāda uz Bauskas baseina grūtībām
Pērn Valsts kontrole Jelgavas novadā veica pārbaudi, kuras gaitā pašvaldība pārtrauca projekta “Zema enerģijas patēriņa ēka “Elejas Sporta halle un peldbaseins”” iepirkumu. Kā iemesls minēts projekta sadārdzinājums. Lai risinātu problēmu, projekts tika sadalīts divās kārtās, vispirms paredzot tikai sporta halles būvniecību, taču arī tas kļuva neiespējams sakarā ar pērn valdībā pieņemto lēmumu ierobežot iespējas pašvaldībām ņemt aizņēmumus Valsts kasē. Tas attiecās arī uz investīciju projektiem, kam ir apstiprināti pieteikumi kādā no Eiropas Savienības fondiem.
“Jelgavas novada pašvaldība plānoja peldbaseina un sporta centra būvniecību Elejas pagastā, kurā ir 1943 iedzīvotāji. Tā prognozētās kopējās izmaksas ir 11 miljoni eiro. Tajā pašā laikā peldbaseini ir pieejami arī 28 kilometru attālajā Jelgavā (divi), 35 kilometru attālajā Bauskā un 41 kilometru attālajā Dobelē,” teikts Valsts kontroles atzinumā. Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins, nesen tiekoties ar reģionu mediju žurnālistiem, skaidroja, ka jaunā Bauskas peldbaseina pieredze rāda – apstākļos, kad tuvākajā apkaimē dzīvo visai maz sportiski aktīvu iedzīvotāju, pienācīgi noslogot un uzturēt peldbaseinu pašvaldībai ir ļoti grūti. “Pašvaldībām vajadzētu ne tikai jautāt par ieguvumu, kas sabiedrībai būs no tā, ja tiks uzcelts dārgs, finansiāli smagi uzturams peldbaseins, bet arī apzināties, ko pašvaldība vairs nevarēs atļauties, ja saistībā ar peldbaseinu būs uzņēmusies finanšu saistības uz vairākiem gadiem vai pat gadu desmitiem,” akcentē E.Korčagins.
Skolotāja un trenere S.Avota teic, ka peldbaseinu elejnieki pašvaldībai gan nav nekad lūguši. Pietiekama bijusi prasība par sporta halli. “Peldbaseina būvi jau mums piedāvāja pašvaldība,” piebilst skolotāja.
Aicina runāt par pagaidām nesasniedzamo
Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone spriež, ka, ņemot vērā pagaidām neskaidro situāciju ar teritoriālo reformu, elejnieki ir sava veida situācijas ķīlnieki, jo maz ticams, ka pēc pusotra gada izveidotā pašvaldība, kurā varētu būt apvienotas vairāku tagadējo pašvaldību teritorijas, tik viennozīmīgi radīs risinājumu sporta halles būvēšanai Elejā. Tādēļ arī Jelgavas novada pašvaldība nolēmusi no šā gada budžeta atvēlēt līdzekļus, kas būtu nepieciešami nepietiekami lielās vecās sporta zāles remontam. “Jelgavas novada investīciju plānā paliek ļoti daudz ieceru, kas ir apturētas un varbūt vispār netiks īstenotas,” skaidro D.Kaņepone. Arī par šiem jautājumiem pašvaldības pārstāvji runās pagastos martā un aprīlī rīkotajās iedzīvotāju sanāksmēs.
Savukārt Valsts kontroles pārstāvis E.Korčagins saistībā ar pērn veikto revīziju uzteic Jelgavas novada pašvaldību par to, ka tās investīciju projektiem ir sasaiste ar investīciju plānā noteiktajām prioritātēm.
E.Korčagins aktualizē, ka dažkārt pašvaldībās līdzekļi tiek tērēti pēc principa – ja dod, tad jāņem, it īpaši, ja ir iespēja iegūt ES līdzfinansējumu. Tā, piemēram, Rugājos, kur dzīvo nepilni divi tūkstoši iedzīvotāju, miljona eiro vērtībā tapis starptautisku sacensību rīkošanai atbilstošs futbola stadions. “Nav strīda par to, ka katrā lauku ciematā, tostarp Rugājos, vajag sporta aktivitātēm nepieciešamas lietas, bet vai tiešām tādu lielu stadionu? Turklāt tāda līmeņa stadions 18 kilometru attālajos Balvos jau ir,” teic E.Korčagins. Valsts kontroles pārstāvis atzīmēja arī problemātisko situāciju Kuldīgā, kur bija uzcelts peldbaseins ar trim celiņiem, kaut Peldēšanas federācija uzskata, ka sacensību rīkošanai vajag četrus celiņus. Turklāt baseina garums, ievietojot tajā elektroniskās kontroles sistēmu, sanācis dažus centimetrus par īsu.
