Elejas centrā nojaucot veco daudzdzīvokļu namu katlumāju, celtniecības uzņēmums SIA «Vuk», nesaskaņojot darbību ar Valsts vides dienestu, pieņēma, ka drupināts betons un ķieģeļi nav videi kaitīgi un norokami turpat zemē, pēc tam vietu apberot ar smilti un melnzemi un iesējot zāli. Taču elejnieku aktīvā rīcība vidi degradējošo darbību palīdzēja novērst.
Dažās dienās Elejas ciema centrā uzņēmums SIA «Vuk» nojauca pirms gadiem četrdesmit būvēto un apmēram divdesmit gadu nelietoto katlumāju. Agrāk tā apsildīja Dārza ielas rajona daudzdzīvokļu namus, taču nu jau ilgu laiku, piedraņķota ar atkritumiem, bojāja vidi. Taču, redzot šo pozitīvo lietu, ciema iedzīvotājus pārsteidza tas, ka blakus vecajai katlumājai pļavā ar ekskavatoru tika izrakta liela bedre, kurā uzņēmuma «Vuk» ekskavatorists sāka noglabāt būvgružus.
Atbildīgās personas ar atbildi kavējās
«Sākumā domājām, ka tas ir pārpratums, centāmies sazvanīt Jelgavas novada atbildīgās personas, lai nejēdzību novērstu, taču saskārāmies ar neziņu un neizlēmību un nācās zvanīt «Zemgales Ziņām,» saka triju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku biedrības vadītājs skolotājs Jānis Rihards.
Viņš piebilst, ka pēdējā laikā novadā daudz kas sakopts, izremontētas skolas, tādēļ nejēdzība ar būvgružiem likās jo īpaši neizprotama. «Pirms kāda laika šajā pļaviņā domājām ierīkot bērnu laukumu. Tad to aizliedza, jo apakšā ir elektrības kabelis un ūdensvads. Acīmredzot tagad bedres rakšanai nekādu ierobežojumu nebija,» teic J.Rihards.
Lai arī neapmierinātie elejnieki netika ņemti vērā (Elejas pagasta pārvaldes vadītājs Leonīds Koindži-Ogli tajā laikā bija slims), sestdien būvgružu noglabāšanu nācās pārtraukt. Proti, rokot bedri, ekskavatora kauss iebojāja ūdensvadu, kas pēc divām stundām gan tika salāpīts. Taču pirmdien ap pulksten 16 Valsts vides dienests šos darbus apturēja.
Vides dienesta Jelgavas reģionālās pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis «Ziņām» uzsvēra, ka tā būvlaukumā rīkoties nedrīkst. Ar būvgružiem var piebērt bedres uz ceļiem un laukiem, taču speciāli izrakt bedri, lai tajā noglabātu būvgružus, nav pieņemts. «Jācer, ka šajā gadījumā iztiksim bez soda. Brīdinājums ir izteikts,» sacīja H.Verbelis. Būvgružus, kas paši par sevi vidi nepiesārņo, uz zināmu laiku būs atļauts turēt kaudzē turpat pie nojauktās katlumājas. «Domāju, drīz vien tiem tiks atrasts pielietojums ceļu un laukumu līdzināšanai,» domā H.Verbelis.
Saprātīgo vidusceļu atrada
Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone atzīst, ka pēc līguma nosacījumiem darbu veicējam SIA «Vuk» bija jānodrošina saskaņota procedūra pirms darbu sākšanas un arī pēc būves nojaukšanas saskaņā ar apstiprinātajām atļaujām būvgruži jāierok. «Taču šajā situācijā, apzinoties, ka nepieciešams saprātīgs vidusceļš, uzņēmumam būs uzdevums būvgružus no jauna izrakt, sasmalcināt smalkā frakcijā un atstāt līdzās kaudzē,» raksta D.Kaņepone. Viņa piebilst, ka, skaidrojot situāciju, tomēr svarīgi apzināties, ka pašvaldība pasūtīja pakalpojumu un pakalpojuma nodrošinātājam ar atbildību bija jāievēro līgumā atrunātās procedūras.
Vecie jelgavnieki atceras, ka pirmajos pēckara gados dažkārt māju drupas tika noraktas zemē. Vēl aizvien šādās vietās, kāds, piemēram, ir vecais lidlauks, zeme nav pilnvērtīgi izmantojama.
