Ik pa laikam «Ziņas» saņem vēstules un zvanus no Elejas daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem.
Ik pa laikam “Ziņas” saņem vēstules un zvanus no Elejas daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Viņiem sakrājušies dažādi ar māju apsaimniekošanu saistīti jautājumi. Uz tiem atbildēt aicinājām Elejas pagasta Padomes priekšsēdētāju Indru Busi. Viņa uzsver, ka namu apsaimniekotāja – SIA “Apsaimniekošanas serviss” – 100 procentu kapitāla daļas pieder pašvaldībai.
Pašvaldības īpašumā esošā SIA “Apsaimniekošanas serviss” ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu Elejas daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem sāka nodarboties pērn 1. jūlijā. Pirms tam tas bija SIA “Komunāldienests” rūpals. Turpretī tagadējais apsaimniekotājs tolaik nodarbojies ar labiekārtošanu pagastā – pļāvis zāli, vācis lapas, uzturējis kārtībā pašvaldībai piederošos ceļus, kapu saimniecību, darījis citus līdzīgus darbus.
Brīdināja, ka atslēgs elektrību
I.Buse zina stāstīt, ka SIA “Komunāldienests” visai nolaidīgās darbības laikā iedzīvotājiem bija sakrājušies ievērojami parādi par komunālajiem pakalpojumiem. Līdz ar to uzņēmumam radās saimnieciskās darbības problēmas. “Situācija bija nenormāla. Ar iedzīvotāju kārtējiem maksājumiem vajadzēja segt uzņēmuma nodokļu parādus. Tie bija sakrājušies arī par elektropiegādi. Saņēmām brīdinājumus, ka var atslēgt elektrību ūdenstornim, attīrīšanas iekārtām. Uzņēmums nebija spējīgs norēķināties ar īslaicīgajiem kreditoriem un nodrošināt saimniecisko darbību,” atminas pagasta Padomes priekšsēdētāja. Kā zināms, pašvaldība ir atbildīga par to, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus komunālos pakalpojumus, un par viņu māju gādā apsaimniekotājs. “Tādēļ pašvaldība pieņēma lēmumu par SIA “Komunāldienests” maksātnespējas procesa sākšanu. Savukārt pirmā kreditoru sapulce nolēma sākt pēc tiesas atzinuma maksātnespējīgā uzņēmuma bankrota procedūru.”
Vecie koki izzāģēti pirms vētras
Bet ar to situācija nebija atrisināta. Nekļuva skaidrs, kā iedzīvotājiem nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pagasta Padome pieņēma lēmumu daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas pienākumus nodot jau tajā laikā pastāvošajam otram pašvaldības uzņēmumam – SIA “Apsaimniekošanas serviss” (pēc pārreģistrēšanās Komercreģistrā nosaukums mainīts). “Tiesa, bijām arī izsludinājuši konkursu, bet tam neviens cits uzņēmums nepieteicās,” piebilst I.Buse. Viņa stāsta: “Salīdzinoši īsā periodā viņi paveikuši to, ko iepriekšējais uzņēmums nebija varējis izdarīt 14 gadu laikā. Pirmkārt, tika nodrošināts, lai iedzīvotāji saņemtu reālus rēķinus. Vasarā tika labiekārtoti pagalmi, izzāģēti vecie koki un krūmi. Kaut arī iedzīvotājiem pret to bija iebildumi, pēc vētras visi piekrita, ka tas bijis svētīgs darbiņš. Ievērojami audzis iedzīvotāju maksājumu apjoms. Pašvaldība ir apmierināta ar apsaimniekotāja darbu.”
Par pakalpojumiem jānorēķinās laikus
Elejā ir divi lieli daudzdzīvokļu māju masīvi – Dārza un Parka ielā. Vēl ir vairākas mazākas mājas, ko arī apsaimnieko SIA. Apsaimniekotāja maiņu elejnieki neuztvēra mierīgi. “Sākumā bija pretreakcija, un tas ir normāli pārmaiņu laikā. Jāatzīst, ka pretestība jūtama vēl joprojām,” stāsta I.Buse. Viņa to skaidro ar iepriekš pieredzēto daudzo iedzīvotāju atļaušanos nemaksāt. Tolaik arī apsaimniekotājs atšķirībā no pašreizējā pārāk maz darīja, lai parādus piedzītu.
“Problēmas bija arī nesen apsaimniekotāja un iedzīvotāju līgumu slēgšanas laikā. Elejnieki nepiekrita līguma nosacījumiem galvenokārt iespējamo sankciju dēļ. Šīs pretenzijas nebija pamatotas. Sanāca tā, ka cilvēki vienkārši negrib maksāt. Tiem, kas līdz katra mēneša 20. datumam samaksā savus rēķinus, nekādu līgumsodu nav,” stāsta I.Buse.
Īres maksa nav liela
Vēl nesen “Ziņām” kāds Elejas iedzīvotājs rakstīja, ka ilgā laika posmā Bauskas ielā 7 vien nokrāsota kāpņu telpa un nomainīti daži ūdens cauruļvadi. Līdz sabrukšanas robežai nolaisti pāris mūra šķūņu, kas bija paredzēti lietošanai trīs māju iedzīvotājiem. Ēkai Bauskas ielā 7 nepieciešams jumta remonts un citi darbi. Kāpēc tie nenotiek? Kur palikusi gadiem ilgi maksātā īres nauda par privatizētu dzīvokli?
“Šķūnīšiem tādā stāvoklī nonākt palīdzējuši paši iedzīvotāji, kas no tiem ņēma ķieģeļus un citus būvmateriālus savām vajadzībām. Deviņdesmito gadu beigās, kad Bauskas ielas dzīvojamās mājas nodeva pašvaldībai, šis rajons bija salīdzinoši ļoti labā stāvoklī,” teic Elejas pašvaldības vadītāja. Viņa skaidro, ka remontdarbi ir atkarīgi no finansiālajām iespējām. “Mūsu pašvaldībā noteikta neliela apsaimniekošanas un īres maksa – attiecīgi deviņi un desmit santīmu par kvadrātmetru, tādēļ neveidojas liels līdzekļu uzkrājums. Bija problēmas ar ūdensvadu, kas tika remontēts. Savukārt vētras laikā divām mājām – Bauskas ielā 9 un 5 – pilnībā norāva jumta segumu. To atjaunos, taču jārēķinās, ka būs nepieciešami līdzekļi. Līdz ar to šajās mājās nevarēsim izremontēt vēl kaut ko, piemēram, kāpņu telpas,” stāsta I.Buse.
Ir iespēja namu apsaimniekot pašam
Runājot par daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu, Elejas pagasta Padomes priekšsēdētājai piebilstamas divas svarīgas lietas: “Pirmkārt, uzņēmumā “Apsaimniekošanas serviss” pie grāmatvedes katrs var uzzināt, kur tiek izlietota nauda. Otrkārt, ikvienam privatizēta dzīvokļa saimniekam, kuru neapmierina pašvaldības organizētā namu apsaimniekošana, ir tiesības veidot individuālas apsaimniekošanas sabiedrības, pilnvarot par apsaimniekotāju kādu no nama dzīvokļu īpašniekiem. Ir alternatīvas, par ko pašvaldībā interesentus varam konsultēt. Pagaidām gan vēl neviens šādu vēlēšanos nav izteicis.”
Elejnieki, kas līdz šim nebija paguvuši privatizēt savu dzīvokli, to vēl var pagūt izdarīt šā gada laikā.
