Annas Landorfas un Justīnes Dižpēteres vārdi vairākkārt izskanējuši dažādos literāros konkursos un olimpiādēs gan vietējā, gan Latvijas mērogā. Arī pagājušā gada rudenī meitenes, būdamas aktīvas Elejas vidusskolas literārā pulciņa dalībnieces, atsaukušās uz skolotājas aicinājumu atkal izaicināt sevi un piedalīties literāro darbu konkursā.
Kā stāsta Elejas vidusskolas literatūras un latviešu valodas skolotāja Vintra Dižpētere, šādi konkursi ir lieliska iespēja talantīgiem jauniešiem ne tikai parādīt sevi, bet arī likt lietā gūtās zināšanas un dzīves pieredzi. Latviešu valodas aģentūras radošo darbu konkursā Elejas vidusskolas pārstāves piedalās otro gadu, un arī pērn meitenes startēja ar labiem rezultātiem, taču šis gads izvērties īpaši veiksmīgs. No 601 iesniegtā darba Annas un Justīnes sacerējumi ieguvuši pirmo un otro vietu savā vecuma kategorijā – 10.–12. klašu grupā. Šī gada tēma bija “Mans bērnības stāsts”, un, kā atzīst meitenes, tā abām bijusi ļoti tuva un iedvesmojoša, kas arī noteikti bijis viens no veiksmes faktoriem. Justīne savā tēlojumā devusies bērnībā, lai atkal tiktos ar zilacaino meiteni, kas bezrūpīgi kāpj kokos un vēlreiz sajūt pēc ķimenēm smaržojošo vecmāmiņas istabu, savukārt Anna kārtojusi bērnības atmiņas paradīzes šūpulī.
Ikgadējā Latviešu valodas aģentūras radošo darbu konkursā pretendenti piedalās ne tikai ar domrakstiem, bet arī ar dzeju un zīmējumiem. Eiropas valodas dienā izsludinātajā konkursā piedalījušies ne vien Latvijas skolēni, bet arī talanti no ārvalstīm, piemēram, Vašingtonas un Bostonas latviešu skolas. Vairāku mēnešu garumā žūrijas komisija, kurā piedalījušies rakstnieki, mākslinieki un Latviešu valodas aģentūras projektu vadītāja, izvērtējuši un noteikuši labākos darbus.
Labākie skolēnu darbi tiks apkopoti un izdoti krājumā, turpinot radošo darbu krājumu sēriju, līdz šim iznākuši jau 11 kopkrājumi. Noslēguma pasākums un uzvarētāju apbalvošana notika Dzimtās valodas dienā 21. februārī Latvijas Leļļu teātrī. Vairāki aktieri lasīja fragmentus no labākajiem darbiem, un noslēgumā skolēniem tika dāvināta izrāde “Emīls un Berlīnes zēni”.
“Nezinu, vai rakstu tāpēc, ka domu ir par daudz, tās ir pārāk skaļas un ātras, vai tāpēc, ka tādā pašā valodā ar pasauli runājis Ziedonis, Rainis un daudzi citi,” teic Justīne. Savukārt Anna piebilst, ka nav svarīgi, kā tu savas sajūtas dari zināmas pasaulei – caur dzeju, prozu vai zīmēšanu –, svarīgākais, lai to dari no sirds un esi godīgs pats pret sevi.
